„Mums jācīnās, lai kohēzijas finansējums Latvijai netiktu būtiski samazināts. Vienlaikus finansējums jāiegulda mērķtiecīgāk, koncentrējoties uz aktuālajām problēmām mūsu valstī - Latgales iztukšošanos un augsto nabadzības līmeni,” piektdien, 13.jūlijā, pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurā deputāti apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju “Par kohēzijas politiku pēc 2020.gada”, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Kopumā līdzšinējais kohēzijas politikas finansējums ir sekmējis Latvijas ekonomisko attīstību, nodrošinot izaugsmi. Taču, plānojot nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.–2027.gadam, jāņem vērā dramatiskie nabadzības rādītāji, kas Latvijā ir kritiski augsti, kā arī ietekme, ko rada iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, akcentē L.Čigāne.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši cilvēku jeb 22 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem. Šo cilvēku ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī. Savukārt depopulācija visvairāk skārusi Latgali, kur cilvēku skaits samazinājies par 23 procentiem.
Apstiprinātā pozīcija ir attiecināma uz nākamo ES daudzgadu budžeta plānošanas periodu no 2021. līdz 2027.gadam. Esošajā plānošanas periodā – no 2014. līdz 2020.gadam - kopējais finansējums, ko Latvija saņem kohēzijas politikas ietvaros, veido 4,9 miljardus eiro.
Saeimas Preses dienests