Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir ciešāk jāsadarbojas aizsardzības spēju plānošanā un militārajās mācībās, jo divdesmit divas no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir arī NATO dalībvalstis, un līdz ar to šīm valstīm ir viens aizsardzības resursu kopums abu organizāciju militāro mērķu sasniegšanai. To ceturtdien, 5.martā, Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, Latvijas parlamenta rīkotajā ārpolitikas un drošības konferencē atklājot sesiju par ES un NATO labāku sadarbību no jauno drošības izaicinājumu skatupunkta. 

Starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas Rīgā notiek 5. un 6.martā, ir viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros. 

A.Latkovskis akcentēja, ka tāpat ir būtiski koordinēt ES un NATO spēju plānošanas procesu, lai abās organizācijās nenotiktu nevajadzīga centienu dublēšana. Piemēram, pievienotā vērtība būtu ES kaujas grupu un NATO ātrās reaģēšanas spēku sertifikācijas mācību tuvināšanai un sinhronizēšanai. 

Savā uzrunā Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs akcentēja ES un NATO sadarbības stratēģiskās komunikācijas jomā nozīmi, atzīstot, ka ES ir jāstrādā pie skaidru vēstījumu nodošanas plašākai publikai. Šajā ziņā Rīgā izvietotais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs var kalpot kā veicinošs faktors. 

Noslēgumā A.Latkovskis atzina, ka Krievijas agresija Ukrainā ir uzskatāmi parādījusi neoficiālu darba dalīšanu starp ES un NATO, proti, ES aktīvi izmantojusi politiskos un ekonomiskos ietekmes instrumentus, kamēr NATO īstenojusi drošību veicinošus pasākumus tās dalībvalstīs. Šāds dalījums arī ilustrē, kurās jomās katra organizācija ir maksimāli efektīva un vienlaikus uzsver, kādā virzienā būtu jāstrādā turpmāk, sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas Preses dienests