Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11.janvārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto vai partneri un nepilngadīgajiem bērniem.

Sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Šo desmit dienu laikā karavīram nav iespējas būt kopā ar savu ģimeni.

Plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra sniegs sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, dalības NATO vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus, šo karavīru un zemessargu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi. Tāpat paredzēts, ka rehabilitāciju varēs saņemt arī karavīru un zemessargu faktiskie partneri, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība.

Grozījumu autori Aizsardzības ministrijā atsaucas uz aptauju, kurā secināts, ka 83 procenti karavīru uzskata, ka sociālā rehabilitācija pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir nepieciešama kopā ar ģimenes locekļiem. Pašlaik šāda iespēja tiek nodrošināta Norvēģijā, Igaunijā un Lietuvā, minēts anotācijā.

Kārtību, kādā karavīri un zemessargi kopā ar ģimeni saņems sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, noteiks Ministru kabinets, paredz likumprojekts.

Vienlaikus ar likuma grozījumiem iecerēts līdz 31.martam pagarināt piemaksas saņemšanas periodu sociālās aprūpes institūciju personālam, kas aprūpē ar Covid-19 inficētus klientus. Tas attieksies uz tām institūcijām, kurās sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai sociālo pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti.

Lai grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Saeimas Preses dienests