Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 2.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt atbildību par bērnu pamešanu novārtā, kā arī likumā definēt jēdzienu “nolaidība”.

Pamešanu novārtā iecerēts atzīt par vienu no vardarbības pret bērnu veidiem un definēt to kā ilgstošu vai sistemātisku nolaidību pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.

Pašlaik likums paredz, ka par vardarbību ir atzīstama visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Vārds “nolaidība” no likuma iepriekš izslēgts, jo tika konstatēts, ka ikvienas vecāku nolaidības atzīšana par vardarbību pret bērnu rada pienākumu piemērot vecākiem un citām personām, no kurām bērns ir atkarīgs, kriminālsodu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ņemot vērā, ka ar grozījumiem par vardarbību nav paredzēts atzīt jebkādu nolaidību, bet tikai tādu, kas var tikt atzīta par pamešanu novārtā, vairākos likuma pantos, kuros patlaban ir minēta tikai vardarbība, paredzēts papildus norādīt arī uz nolaidību, šādi nodrošinot efektīvāku un plašāku bērnu tiesību un interešu aizsardzību, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar izmaiņām plānots definēt jēdzienu “bērna aprūpes pienākumu nepildīšana” kā bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšanu, kā arī bērna vecumam neatbilstošu aprūpi, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību.

Papildus tam paredzēts noteikt, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar sociālo dienestu, izmantot piedāvātās ģimenes atbalsta un palīdzības programmas, ja ir konstatēta vardarbība vai citi bērnu tiesību pārkāpumi bērna aprūpē. Iecerēts, ka par atteikšanos no sadarbības sociālais dienests informēs bāriņtiesu.

Grozījumi paredz likumu papildināt ar kritērijiem bērna labāko interešu noteikšanai. Tāpat iecerēts veikt izmaiņas, nosakot, ka psihologa atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību turpmāk varēs sniegt psihologs, kurš sertificēts klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā un kuram ir trīs gadu profesionālā darbība bērnu vai ģimeņu izpētē.

Tāpat plānots noteikt, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija varēs izvērtēt, vai personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas drīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, kā arī bērnu pasākumos.

Lai grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā stātos spēkā, tie trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests