Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un mārketinga sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu atzīmējiet savu izvēli:
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:
Saeima ceturtdien, 21.maijā, galīgajā lasījumā skatīs Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu, kā arī Konkurences likuma grozījumus, ar kuriem plānots mazumtirgotājiem aizliegt piemērot virkni prasību preču piegādātājiem.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 20.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs.
Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka atbildīgā iestāde par uzņēmumu reģistrāciju – Uzņēmumu reģistrs (UR) – varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu otrajā lasījumā kā steidzami atbalstītie grozījumi Komerclikumā.
Lai nodrošinātu Iekšējās drošības birojā kvalificēta personāla piesaisti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 20.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām vairākos likumos. Izmaiņas saistītas ar pērn Saeimā pieņemto likumu, kas nosaka šī biroja kompetenci.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neplāno skolotāju darba samaksas jauno modeli ieviest jau ar jauno mācību gadu, trešdien, 20.maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem apliecināja izglītības ministre Mārīte Seile. Komisijas deputāti šodien iepazinās ar aktuālo informāciju par jaunā modeļa ieviešanu, informē komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, uzsverot, ka ministrijai jāturpina pedagogu darba samaksas jaunā modeļa pilnveidošana.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 20.maijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā kā steidzamu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana.
Austrumu partnerības Rīgas samitam, kas Latvijas galvaspilsētā notiks 21. un 22.maijā, vēlreiz jāapliecina šīs Kaimiņattiecību politikas daļas centrālā loma Eiropas Savienības (ES) ārpolitikā, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Uzreiz pēc Rīgas samita, pirmdien, 25.maijā, abas komisijas un Austrumu partnerības valstu Ukrainas, Gruzijas, Moldovas, Armēnijas un Baltkrievijas parlamentārieši tiksies starpparlamentārā sanāksmē Saeimā, lai kopā izvērtētu samita rezultātus.
Lai klātienē iepazītu Saeimas deputātu un parlamentā strādājošo reportieru darbu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) otrā kursa žurnālistikas studenti ceturtdien, 21.maijā, apmeklēs Saeimu.Lai izprastu žurnālistu darba specifiku Saeimā, žurnālistikas studentiem būs iespēja sekot līdzi parlamenta sēdei, izmēģināt spēkus deputātu intervēšanā, kā arī vērot parlamentā strādājošo reportieru darbu. Tāpat jaunieši varēs noklausīties lekciju un uzdot jautājumus par Saeimu, likumdošanu, dialogu ar sabiedrību un mediju darbu parlamentā. Žurnālistikas studenti studiju kursā „Reportiera darbnīca” Saeimas namu apmeklēs jau ceturto gadu. Jaunajiem žurnālistiem tā ir iespēja apgūt profesionālās prasmes, darbojoties reālā darba vidē.
Spēcīgi un neatkarīgi mediji ir izšķiroši svarīgs elements, lai Austrumu partnerības valstīs attīstītos demokrātija, likuma vara un vārda brīvība. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 20.maijā, Rīgā atklājot pirmo Austrumu partnerības mediju konferenci. Tā veltīta aktuālajiem izaicinājumiem mediju brīvības jomā un meklē risinājumus mediju integritātes sekmēšanai un mediju vides uzlabošanai Austrumu partnerības reģionā.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 20.maijā, deputāti diskutēja par tā dēvētās bēgļu kvotas iespējamo ieviešanu Eiropas Savienībā (ES) un centās rast atbildi uz jautājumu – vai Latvija ir gatava šādam scenārijam gadījumā, ja tas īstenosies.
