Trešdien, 30.oktobrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Īrijas parlamenta Eiropas Savienības (ES) lietu komisijas delegāciju, kura šajās dienās vizītē uzturas Latvijā. Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Īrijas divpusējā sadarbība un abu komisiju sadarbības stiprināšanas iespējas, kā arī Īrijas pieredze aizvadītajā prezidentūrā ES Padomē un Latvijas gatavošanās šo pienākumu veikšanai.

Latvija ir atvērta ciešākai sadarbībai ar Mongoliju ekonomikas jomā un ceram, ka jauna vēstnieka nozīmēšana dos jaunus impulsus abu valstu sadarbības uzplaukumam. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, trešdien, 30.oktobrī, Saeimas namā sveicot Mongolijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Adiju Ganbātaru (Adiya Ganbaatar). Vēstnieks Latvijas parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē. 

„Lai arī jau vairakkārt komisijā esam diskutējuši par bibliotēku nozares attīstību, šodien deputātu uzmanības centrā bija tieši skolu bibliotēku aktualitātes un to iekļaušanās kopējā valsts un pašvaldību bibliotēku tīklā. Latvijas Skolu bibliotekāru biedrība vēstulē komisijai pauda satraukumu par skolu bibliotēku attīstībai būtiskiem jautājumiem, tādēļ kopā ar tās pārstāvjiem komisijas sēdē noskaidrojām atbildes, kā arī diskutējām par bibliotēku nozares attīstību kopumā,” otrdien, 29.oktobrī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Lai runātu par diasporas interešu pārstāvniecību Latvijā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 30.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Pasaules brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvjus.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, sagaida būtiskus plānotā Austrumu partnerības samita rezultātus un cer – tas būs nozīmīgs pagrieziena punkts ES attiecībās ar austrumu kaimiņiem. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, pirmdien, 28.oktobrī, piedaloties ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju (COSAC) konferencē, kas šajās dienās notiek Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

„Uzminēt tautas tiesisko pārliecību un tiesiskos uzskatus, lai tos ietērptu pamatlikuma tiesību normās, nav viegls uzdevums, taču mūsu Satversmes tēviem tas izdevās ļoti veiksmīgi. Viens no jautājumiem, par kuriem Satversmes izstrādāšanas gaitā Satversmes tēviem tomēr neizdevās vienoties, bija plašāka un detalizētāka ievada jeb mūsdienu terminoloģijā - preambulas ietveršana pamatlikumā”. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja, piektdien, 25.oktobrī, Latvijas Universitātē atklājot konferenci „Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs”.

Lai sabiedrībā veicinātu diskusiju par Satversmes preambulas nepieciešamību un tās saturu, piektdien, 25.oktobrī, Latvijas Universitātē (LU) notika Satversmes preambulas projektam veltīta konference „Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs”.