„Vai kvantitāte nozīmē kvalitāti un, lai zinātnisko institūtu atzītu par veiksmīgu, tajā jāstrādā vismaz 25 zinātniekiem? Vai zinātnisko institūtu un augstskolu pētniecības centru apvienošana pēc ģeogrāfiskā izvietojama ir labākais variants? Kāpēc nav analīzes par nepieciešamo zinātnes finansējuma pieaugumu plānoto mērķu sasniegšanai? Šie ir daži no jautājumiem, kas Izglītības un zinātnes ministrijai jāanalizē pirms informatīvā ziņojuma par Latvijas zinātnes strukturālo reformu virzīšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.” To otrdien, 17.jūnijā, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

„Samazināts birokrātiskais slogs uzņēmumu dibināšanai, atbalsts zināšanu un prasmju iegūšanai, kā arī mentoru padoms – tieši to iniciatīvas bagāti jaunieši gaida no valsts ceļā uz sava uzņēmuma radīšanu. Savukārt finansējuma pieejamība nav vienīgais izšķirošais faktors, kas attur jauniešus no šāda soļa. Doing Business pētījums liecina – Latvijā uzņēmumu dibināšana ir būtiski vienkāršota un izmaksu ziņā efektīva. Tas ir pamats pieaugošajai jauniešu interesei un gatavībai uzsākt uzņēmējdarbību,” uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, otrdien, 17.jūnijā, 51.Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju (COSAC) konferencē, kur aicināta sniegt ieskatu Latvijas pieredzē, veicinot radošumu un uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 17.jūnijā, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, kas paredz līdz 2015.gada 1.jūlijam pagarināt termiņu, no kura pašvaldībām obligāti jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā. Patlaban noteikts, ka domes sēdes audioierakstīšana un ieraksta ievietošana pašvaldības mājaslapā jānodrošina, sākot ar šī gada 1.jūliju.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūnijā, uzdeva atbildīgajām iestādēm divu nedēļu laikā nākt klajā ar efektīvu risinājumu, lai atturētu personas no patvaļīgas būvniecības un ļautu apturēt neatļautus būvdarbus.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa oficiālajā vizītē Somijā otrdien,17.jūnijā, tikās ar Somijas ārlietu ministru Erki Tuomioju (Erkki Tuomioja), uzsverot abu valstu labās un dinamiskās divpusējās attiecības, kā arī izteica pateicību par Somijas atbalstu saistībā ar gaidāmo Latvijas prezidentūru.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 16. līdz 18.jūnijam pēc Somijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Ēro Heineluoma (Eero Heinäluoma) ielūguma uzturēsies oficiālā vizītē Somijā.

„Ukrainas notikumu kontekstā mums ir pienākums darīt visu iespējamo, lai palīdzētu stabilizēt situāciju šajā valstī. Eiropas Savienība nedrīkst samierināties ar Ukrainā notiekošo, tāpēc šim jautājumam ir jāpaliek dienas kārtības jautājumu prioritāšu centrā. Pašreizējā situācijā ir svarīgi, lai Krievija spertu reālus soļus Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzībai, lai nepieļautu teroristu un ieroču plūsmu uz Ukrainu.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, pirmdien, 16.jūnijā, piedaloties 51.Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju (COSAC) konferencē, kas šajās dienās notiek Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Konference vienlaikus ir arī Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē parlamentārās dimensijas noslēguma pasākums.

No 15. līdz 18.jūnijam vizītē Latvijā uzturas Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Republikas padomes Reģionālās politikas un vietējo pašvaldību komisijas priekšsēdētāja un parlamenta darba grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu vadītāja Svetlana Gerasimoviča.

 „Sibīrijas bērnu likteņi ir daļa no mūsu tautas kolektīvās atmiņas, kuru dzīvesstāsti ir par neiedomājamu zaudējumu un ciešanu pilnu ceļu, par izdzīvošanu. Par atgriešanos. Un arī par tiem, kuri vairs neatgriezās. Par vecākiem, brāļiem un māsām, kas palika mūžīgajā sasalumā.” To sestdien, 14.jūnijā, uzrunājot konferences „1941.gada 14.jūnija piemiņai” klātesošos, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.