Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un mārketinga sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu atzīmējiet savu izvēli:
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:
„Latvijai Helsinku deklarācija 1974. un tā noslēguma akts 1975.gadā bija vēsturisku procesu sākums. Helsinku deklarācijas desmit punkti runāja par suverēnu vienlīdzību un tiesību ievērošanu. Tie norādīja uz atturēšanos no bruņota spēka lietošanas un teritoriālas integritātes saglabāšanu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 24.aprīlī, uzrunājot klātesošos Helsinku vienošanās 40.gadadienai veltītajā konferencē, ko organizēja Saeima un Eiropas kustība Latvijā.
Armēnija ir nozīmīgs Latvijas partneris Dienvidkaukāza reģionā. Abas valstis saista labas divpusējās attiecības un konstruktīvs politiskais dialogs, un Latvija ir ieinteresēta to turpināt attīstīt. To Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze uzsvēra, vizītes Armēnijā ietvaros tiekoties ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduardu Šarmazanovu (Eduard Sharmazanov).
Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere piektdien, 24.aprīlī, Saeimas namā tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurría). Tikšanās laikā pārrunāts Latvijas pievienošanās sarunu progress.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no 24.līdz 25.aprīlim darba vizītē apmeklēs Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, kur piedalīsies 2015.gada Lenarta Meri konferencē.
Piektdien, 24.aprīlī, Saeimā notika konference „40 gadi kopš Helsinku vienošanās. Ko tālāk?”. To rīkoja Saeima, Starptautiskā Eiropas kustība un Eiropas kustība Latvijā.
Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz atgriezties pie deviņu procentu nodokļa likmes un citas izmaiņas uzņēmumu darbības regulējumā.
Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas paredz precizēt noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanas kritērijus.
Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeimas deputāti atbalstīja lēmumprojektu par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata.
