Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece otrdien, 16.februārī, Valsts prezidenta vārdā akreditēs Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Gvanpjo Nam (Gwan-pyo Nam).

Pirmdien, 15.februārī, Saeimā parakstīts memorands ar mērķi informēt Latvijas iedzīvotājus par būtiskiem ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) saistītiem jautājumiem, kā arī parlamentārās dimensijas ietvaros veicināt plašāku sabiedrības līdzdalību debatēs par ES jautājumiem. Saprašanās memorandu par stratēģisko partnerību noslēdza Saeima, Eiropas Komisija un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Pirmdien, 15.februārī, Saeimā notika konference „Eiropas Savienība: Latvijas prezidentūras nozīme”. Konferenci rīkoja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā un Latvijas Ārpolitikas institūtu.

 Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 12.februārī, pēc Latvijas Ārstu biedrības aicinājuma piedalījās medicīnas gada balvas pasniegšanas ceremonijā, sveicot aizvadītā gada labākos mediķus. Viņa pasniedza balvu nominācijā “Gada cilvēks medicīnā”, kuru šajā reizē saņēma ārsts infektologs un epidemiologs profesors Uga Dumpis.

Pirmdien, 15.februārī, Saeimā notiks konference „Eiropas Savienība: Latvijas prezidentūras nozīme”. Konferenci rīko Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā un Latvijas Ārpolitikas institūtu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 17.februārī, uzklausīs tiesībsarga amata kandidātus – Juri Jansonu un Ilzi Bērziņu-Rukeri –, lai iepazītos ar kandidātu līdzšinējo darba pieredzi un noskaidrotu pretendentu redzējumu par tiesībsarga lomu cilvēktiesību jomas aktualitāšu risināšanā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 11.februārī, Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta pirmajā sēdē novēlēja valdībai tās darbā sasniegt divas galvenās lietas – panākt jūtamu labumu sabiedrībai un palielināt uzticību Latvijas valstij. Tāpat I.Mūrniece uzsvēra ārējās un iekšējās drošības lielo lomu šīs valdības darbā un mudināja aizšķērsot ceļu korupcijai.Pirmajā jaunās valdības sēdē vispirms izskanēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa videosveiciens Ministru prezidentam M.Kučinskim un valdības locekļiem. Tad savu uzrunu valdībai teica Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece, vispirms pateicoties Valsts prezidentam par labajiem novēlējumiem un novēlot viņam veiksmīgu atveseļošanos, pēc iespējas ātrāk atgūstot spēkus.Savā uzrunā I.Mūrniece norādīja: “Ikvienas jaunas valdības izveidošana ir valstij nozīmīgs notikums. Visi uz brīdi mazliet apstājas un izsaka vēlēšanos – lai būtu labas pārmaiņas, lai uzplauktu tautsaimniecība, lai visi dzīvotu labāk. Lai Latvija kļūtu varenāka un stiprāka. Ar šo cerību cilvēki dod jums savu uzticības kredītu.”Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā pieskārās arī korupcijas tēmai: “Atgādināšu vienu Satversmes preambulā minētu vērtību, un tā ir godīgums. Mēs Latvijā nupat uzzinājām ļoti nepatīkamus faktus par to, ka vairākas atbildīgas amatpersonas no kontrolējošām institūcijām, iespējams, vainojamas nelikumīgas darbībās. Šīs personas nez kādēļ uzglabā lielas skaidras naudas summas ar neizskaidrojamu izcelsmi, manto daudz dārgu īpašumu, tautas valodā – dzīvo pāri saviem ienākumiem. Tas ir ļoti satraucoši! Tas noliek zem sitiena arī citu valsts amatpersonu reputāciju, vairo neuzticību politiskajai varai un grauj paļāvību uz savu valsti. Iespējams, kāds ļoti vēlas vairot domu, ka mūsu valsts vara ir vāja, pērkama un ka valsts pārvaldē visi ir alkatīgi un blēdīgi, bet mūsu pienākums ir ļoti rūpīgi pārbaudīt katru šādu izskanējušo gadījumu, sodīt nelikumību un aizšķērsot ceļu negodīgumam un alkatībai.”I.Mūrniece atzinīgi novērtēja vakar Briselē NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē pieņemto lēmumu par papildspēku izvietošanu alianses austrumu flangā, tai skaitā Baltijas valstīs. Tāpat viņa norādīja, ka jāstiprina Latvijas ekonomiskā drošība un jāveicina uzticamu ārvalstu investīciju piesaiste.Saeimas Preses dienests

Saeima ceturtdien, 11.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesu ekspertu likumu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību visās ekspertīžu iestādēs, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada.