Saeima piektdien, 17.martā, ar svinīgiem pasākumiem atzīmēs Latvijas Centrālās padomes memoranda 73.gadadienu. Tas ir dokuments, ko 1944.gada 17.martā pieņēma nacionālās pretošanās kustības politiskais centrs, aicinot atjaunot Latvijas faktisko valstiskumu.

Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ceturtdien, 16.martā, uzrunājot klātesošos kritušo karavīru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmes tiesas likumā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības, kādā izbeidzas Satversmes tiesas (ST) tiesneša pilnvaras, gadījumā, kad ST pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) un aptur tiesvedību. 

Saeima kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ceturtdien, 16.martā, nolēma nodot izvērtēšanai Finanšu ministrijai. 

Līdz 22.martam interesenti aicināti pieteikties dalībai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotajā diskusijā „Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”. Diskusija notiks 28.martā, un tajā deputāti, žurnālisti un nozares eksperti spriedīs par sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļiem. 

Saeima ceturtdien, 16.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu Papildu protokolu, ar kuru paredzēts kriminalizēt vairākus jaunus noziegumu veidus, kas saistīti ar terorismu un kas līdz šim ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī neparedzēja kriminālatbildību.

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā grozīja Valsts civildienesta likumu, nosakot, ka ierēdni valsts interesēs uz laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, varēs iecelt profesionālā dienesta karavīra amatā. 

Saeima ceturtdien, 16.martā, ratificēja Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā. 

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze no 16. līdz 18.martam uzturēsies darba vizītē Itālijas galvaspilsētā Romā, kur piedalīsies Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju ārkārtas konferencē. Tā veltīta Romas līguma parakstīšanas 60.gadadienai, un diskusiju galvenais temats būs aktuālā situācija ES un Eiropas nākotne.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un NATO bruņoto spēku klātbūtne Baltijas reģionā ir politiski nozīmīgs signāls laikā, kad tikai dažus kilometrus no NATO ārējās robežas stāv skaitliski liels Krievijas karaspēks ar mūsdienīgu bruņojumu. Šādā situācijā ASV klātbūtne un līderība mūsu reģionā ir un paliks ļoti nozīmīga. Tādēļ mēs patiesi augstu vērtējam sava stratēģiskā sabiedrotā ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstīšanā un Baltijas valstu drošības stiprināšanā. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, trešdien, 15.martā, parlamentā tiekoties ar ASV un NATO bruņoto spēku virspavēlnieku Eiropā Kērtisu M.Skaparoti (Curtis M.Scaparrotti).