Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un mārketinga sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu atzīmējiet savu izvēli:
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 6.martā, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz paplašināt valsts amatpersonu deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu.
Lai stiprinātu saikni ar Latvijas diasporu, mūsu valstij ir jāpalielina konsulārais atbalsts ārvalstīs. Tāpat ir jānodrošina iespēja līdzdarboties Latvijas izglītības, kultūras un diasporas atbalsta programmās arī ārzemēs reģistrētām Latvijas diasporas organizācijām, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš. Komisijas deputāti trešdien, 6.martā, uzklausīja Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadā.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 6.martā, pieņēma aicinājumu par 16.martu un 9.maiju, ar ko aicina sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un abos datumos rīkoto pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi.
Saeima ceturtdien, 7.martā, trešajā galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību, un vairākus ar to saistītos likumprojektus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 6.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas paredz līdz 2035.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kādā licencētas kapitālsabiedrības un brīvostas pārvaldes ir tiesīgas piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus.
Lai aicinātu sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un 16.marta un 9.maija pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 6. martā, plāno pieņemt aicinājumu par 16.martu un 9.maiju.
Lai diskutētu par iespējamajām izmaiņām likumos latviešu valodas stiprināšanai, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti otrdien, 5.martā, tikās ar Valsts valodas centra (VVC) Valsts valodas kontroles nodaļas vadītāju Antonu Kursīti. „Komisijas sēdē guvām apstiprinājumu tam, ka stāvoklis ar valsts valodu Latvijā ne tuvu nav apmierinošs. Lai virzītos uz latviskas Latvijas mērķi, ir jāsper ļoti konkrēti soļi, kas ir Saeimas un valdības kompetencē. Vai tas izdosies, atkarīgs no konkrētiem politiķiem un partijas pārstāvjiem, kuriem par paveikto un nepaveikto būs jāatbild Latvijas pilsoņu priekšā,” uzsver apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
„Jautājums par cilvēkdrošību ir cieši saistīts ar Nacionālo attīstības plānu, un tā apstiprināšana apliecina – cilvēkdrošība ir viens no mūsu valsts tālākas attīstības priekšnoteikumiem. Ikvienam cilvēkam ir jāsniedz iespēja justies drošam par savu nākotni, lai uzņemtos riskus un pilnveidotos, tādējādi kopā strādājot Latvijas nākotnes labā.” To Saeimas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis uzsvēra, otrdien, 5.martā, uzrunājot klātesošos diskusijas atklāšanā un grāmatas „Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei” prezentācijā Saeimas namā.
Lai izvērtētu cilvēkdrošības jēdziena teorētiskos un praktiskos aspektus, otrdien, 5.martā, Saeimā notika diskusija un grāmatas „Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei” prezentācija.
„Latvijas vēsture bijusi traģiska: tēvi, dēli un brāļi bija spiesti karot cits pret citu divu okupācijas varu armijās. Šodien diskusijas par sarežģīto vēsturi turpinās. Esmu gandarīta, ka Otrā pasaules kara veterāni ir apliecinājuši vēlmi tuvināties un mūsu, likumdevēja, pienākums ir te palīdzēt. Jaunā likuma mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību un savstarpēju sapratni, kā arī sociālo garantiju piešķiršanu Otrā pasaules kara veterāniem. Jāuzsver, ka viņiem ir svarīgs arī morālais atbalsts. Latvijas valsts okupācijas laikā nebija spējīga aizstāvēt savus pilsoņus. Tagad, kad pagājuši vairāk nekā 20 gadi pēc neatkarības atgūšanas, valsts morālais pienākums ir šo situāciju labot,” otrdien, 5.martā, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, deputātiem pirmajā lasījumā skatot likumprojektu „Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”.
