„Sabiedrībā pastāv uzskats, ka kurortoloģijas nozare Latvijā ir jāatjauno, un tā šo ideju atbalsta. Taču tikai valstij, pašvaldībām un privātajam sektoram sadarbojoties, to ir iespējams izdarīt. Latvijā ir virkne bijušo sanatoriju, tostarp arī Baldonē, kas ārstniecībā un rehabilitācijā plaši izmantoja mūsu zemes dabas resursus, taču pašlaik tās ir kritiskā stāvoklī vai pat kļuvušas par graustiem. Uzskatu, ka Kūrortu pārvaldes likvidēšana bija liela kļūda, kas faktiski sagrāva visu nozari, taču nu jādomā, kā kurortoloģijas jomu atkal atjaunot un pacelt vismaz kaimiņvalstu līmenī. To valstu, kurās šī rekreācijas nozare plaukst, piemēri liecina, ka bez spēcīga valsts atbalsta te neiztikt”. To trešdien, 24.aprīlī, Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām būs iespēja pēc savas iniciatīvas vai ar policijas starpniecību civilprocesa ietvaros vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā.

Liels īpatsvars skolēnu nepamatoti tiek atbrīvoti no sporta stundām, tāpēc Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 23.aprīlī, vienojās rakstīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, aicinot risināt šo situāciju, kā arī nākamajā mācību gadā apkopot statistiku par precīzu bērnu skaitu, kas atbrīvoti no sporta stundām un ieskaitēm.

„Izmantojot modernos komunikācijas rīkus un efektīvi nodrošinot informācijas plūsmu, parlamentiem ir kļuvis vieglāk attīstīt nepārtrauktu, atvērtu un godīgu dialogu ar sabiedrību. Sociālie tīkli un sēžu tiešraides ir nepieciešamas, tomēr tas nav pietiekami. Esmu pārliecināta, ka būtiski ir arī tiešie kontakti ar iedzīvotājiem, dzirdēt sabiedrības balsi, viedokļus un attieksmi par notikumiem gan mūsu valstī, gan globālā līmenī,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, pirmdien, 22.aprīlī, ikgadējā konferencē uzrunājot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājus.

„Mēs visi labi apzināmies, ka drošība nekad nav uztverama kā pašsaprotama lieta. Ja vien mēs spēsim sadarboties, uzticēties cits citam un saskaņot savu rīcību, tad, nešaubos, varēsim arī stāties pretī turpmākajiem starptautiskajiem un reģionālajiem izaicinājumiem, kas gaida mūsu valstis.” To piektdien, 19.aprīlī, atklājot Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas parlamentu Aizsardzības komisiju gadskārtējo forumu par drošības un aizsardzības jautājumiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.