Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā remigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors. Remigrācijas veicināšana nav tikai reģionālo koordinatoru atbildība, bet komplekss pasākums, kurā nepieciešams sadalīt atbildību. Par to domāts arī Saeimā, izstrādājot jauna Diasporas likuma projektu, trešdien, 23.maijā, pēc komisijas sēdes sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis informēja deputātus par šī gada sākumā uzsāktā pilotprojekta “Reģionālās reemigrācijas koordinators” īstenošanu tā darbības pirmajos mēnešos.

Katrā no pieciem plānošanas reģioniem darbu uzsācis reģionālais koordinators, kura galvenais uzdevums ir, sazinoties ar Latvijas diasporas pārstāvjiem, izzināt viņu vajadzības un problēmas, kas kavē atgriešanos Latvijā, un sniegt priekšlikumus šo jautājumu risināšanā. Koordinatori izstrādā individuālus atgriešanās plānus, palīdzot atrast dzīvesvietu, darbavietu, izglītības iespējas, kā arī atbalstot pārvākšanās procesā. Tāpat koordinatori veido datu bāzi par aizbraukušajiem, skaidroja J.Eglītis.

VARAM pārstāvis arī atzīmēja, ka papildus izstrādāta arī remigrantu atbalsta programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai pēc atgriešanās. Katrā no pieciem reģioniem plānots atbalstīt četrus projektus ar maksimālo finansējumu 9000 eiro.

J.Eglītis sacīja, ka pilotprojekta ietvaros līdz šim reģionālie koordinatori ir apzinājuši vairāk nekā 600 ārvalstīs dzīvojošos Latvijas diasporas pārstāvjus, pirmajos pilotprojekta darbības mēnešos atgriezušās piecas ģimenes, savukārt 20 ģimenes varētu atgriezties tuvākajā laikā.

Runājot par bērnudārzu pieejamību diasporas pārstāvju bērniem, J.Eglītis atzīmēja, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt vietu visiem pieteiktajiem bērniem savos bērnudārzos, taču, ja brīvu vietu nav, pašvaldībām jāpiešķir finansējums vietai privātajā bērnudārzā, kā tas jau šobrīd noteikts likumā.

R.Jansons atzīmēja, ka jaunā Diasporas likuma projekts palīdzēs atvieglos atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi valstī, piemēram, ieviešot divu dzīvesvietas adrešu deklarēšanas iespēju, kas padarīs vienkāršāku diasporas pārstāvju bērnu pieteikšanu pašvaldību bērnudārzos.

R.Jansons pēc sēdes atzīmēja, ka pašvaldību atbalstam, kuram ne vienmēr jābūt materiālam, bet noteikti jābūt informatīvam, ir būtiska loma, lai ģimenēm, kuras ir atgriezušās no ārvalstīm, būtu iespēja atrast darbu, dzīvesvietu un izglītības iespējas. Arī reemigrācijas projekta koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska sēdē atzīmēja, ka ir jāapzina pašvaldību iespējas, kā tās savu budžetu ietvaros ir gatavas palīdzēt remigrantiem.

Saeimas Preses dienests