Saeima pauž atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai

(15.03.2018.)

Saeima ceturtdien, 15.martā, pieņēma lēmumu par atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai. Lēmumā Saeima aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu sniegt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta realizācijai, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots plānotajā termiņā, nezaudējot Eiropas Savienības (ES) politisko un finansiālo atbalstu.

Tāpat Saeima aicina visas projektā iesaistītās puses rast risinājumu domstarpībām, ja tādas radušās, un mudina arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus paust atbalstu Rail Baltica projekta izšķirīgai virzībai saskaņā ar Baltijas valstu kopējo vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu Eiropas Savienības iekšienē. 

„Politiskais atbalsts vienotai projekta realizācijai svarīgs visas Saeimas vārdā, tādēļ Eiropas lietu komisija sagatavoja lēmuma projektu. Tajā aicinām arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus spert līdzīgu soli un paust atbalstu visam Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgajam Rail Baltica projektam,” iepriekš sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Apzinoties, ka Latvijas pilnvērtīga integrācija ES transporta tīklā ir komerciāla, sociāla rakstura un Baltijas valstu drošības jautājums, lēmumā uzsvērts, ka Rail Baltica ir viens no ES prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā, kura īstenošanai ES ir apņēmusies nodrošināt 85 procentus no kopīgajām 5,8 miljardu eiro lielajām izmaksām, un tas ir vērtējams kā būtisks.

Vienlaikus lēmumā norādīts, ka efektīva, vienota un caurskatāma projekta pārvalde ir bijis viens no priekšnoteikumiem, lai projektam piesaistītu ES investīcijas, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešama atvērta un pastāvīga savstarpējā komunikācija.

Saeimas lēmumā atgādināts, ka kavēšanās stratēģisku un tālejošu lēmumu pieņemšanā ir būtisks apdraudējums projekta veiksmīgai īstenošanai.

Latvijas parlaments uzsver, ka neatkāpjas no iepriekš stingri paustās Baltijas valstu kopīgās apņemšanās atbildīgi īstenot projektu un pilnīgu tā realizāciju noslēgt 2026.gadā, atrodot efektīvākos risinājumus ikviena strīda pārvarēšanai ar projektā iesaistītajām pusēm.

Iepriekš L.Čigāne uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi, tostarp neskaidrība par kopuzņēmuma „RB Rail” turpmāko vadību, kas saistīti ar nespēju vienoties par vienotu projekta realizācijas modeli, raisa bažas par visa Rail Baltica projekta turpmāko attīstību. Politiskais atbalsts nepieciešams, lai kliedētu bažas par Baltijas valstu nespēju rast kopīgu redzējumu par projekta attīstību, pagājušajā nedēļā Eiropas lietu komisijas sēdē uzsvēra deputāti.

 

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 4.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde