Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 14.martā, apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju, lai klātienē iepazītos ar muzeja īstenotajiem integrācijas projektiem.

“Latvijas Okupācijas muzejs ir privāta institūcija, kas veic valstiski svarīgu darbu atbilstoši integrācijas pamatnostādnēm, ko ir izvirzījusi valsts,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons, skaidrojot, ka šobrīd valsts sniedz institūcijai finansiālu atbalstu. “Muzejam ir konkrēti uzdevumi gan sabiedrības informēšanā par vēsturiskiem notikumiem, gan skolēnu, skolotāju un pārējās sabiedrības izglītošanā.”

Komisijas deputāti ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem tikās komisijas sēdē jau šī gada februārī, kurā pārrunāja muzeja darbību un īstenotās integrācijas programmas, kā arī diskutēja par vēstures pasniegšanas iespējām mazākumtautību skolās. Šodien deputāti devās izbraukuma sēdē, lai klātienē varētu novērtēt integrācijai paredzētās programmas un spriest par valsts turpmāko atbalstu šai institūcijai. 

Kā iepriekš deputātiem skaidroja muzeja pārstāvji, Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā tematiskās nodarbības skolām par Latvijas vēsturi latviešu, angļu un krievu valodā, tostarp par Baltijas ceļu, bēgļiem pagātnē un mūsdienās, barikādēm, dzīvi padomju Latvijā, ebreju vēsturi Latvijā un holokaustu, padomju deportācijām un citām tēmām.

Šodien deputāti iepazinās ar muzeja nodarbību “Padomju deportācijas”, kuras mērķis ir skaidrot deportāciju iemeslus, laiku un norisi. Inguna Role, muzeja Izglītības nodaļas vadītāja, skaidroja, ka šo nodarbību mērķis ir veidot izpratni par konkrētajiem vēstures notikumiem un sniegt apmeklētājiem iespēju ar dažādu uzdevumu palīdzību iejusties vēsturiskajā laika posmā.

Lai paplašinātu skolēnu iespējas apmeklēt muzeju, tiek īstenota skolu atbalsta programma, kuras ietvaros skolām ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu muzeja apmeklējuma ceļa izdevumu segšanai. Šīs programmas ietvaros pagājušajā gadā muzeju apmeklējuši aptuveni 1200 skolēnu. Kopumā 2017.gadā muzeju apmeklējuši vairāk nekā 3000 skolēnu, iepriekš komisijas sēdē deputātus informēja I.Role. Tāpat viņa skaidroja, ka muzejs dodas izbraukuma nodarbībās, apmeklējot Latvijas reģionus, kā arī izstrādā mācību materiālus par vēsturi.

Muzeja vadošais vēsturnieks Uldis Neiburgs deputātiem stāstīja par publiskās vēstures programmām, kuras balstītas akadēmiskos pētījumos un pasniegtas sabiedrībai viegli saprotamā veidā. Tas tiek darīts ar topošās ekspozīcijas, pagaidu izstādes un dažādu vecumu auditorijām paredzētu pasākumu palīdzību. Tāpat muzeja mājaslapā tiek ievietoti raksti par sabiedrībai aktuālām vēstures tēmām latviešu, angļu un krievu valodā.

Lielāko daļu no muzeja operatīvā budžeta veido saņemtie ziedojumi, taču muzejs saņem arī valsts līdzfinansējumu sabiedrības integrācijas programmām un izglītības programmām, krājuma saglabāšanai.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157666713603508
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības

Saeimas Preses dienests