Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 7.martā, iepazīstoties ar situāciju valstī ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā, atzinīgi novērtēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbu un līdz šim paveikto. Dienestam jāturpina uzsāktais attīstības kurss, ejot līdzi laikam un esot augsta līmeņa dienestam Eiropā, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
“Lai gan ugunsgrēku statistika valstī kopumā samazinās, tā joprojām ir augsta un nav iepriecinoša. Bojāgājušo skaits ugunsgrēkos liecina, ka iedzīvotāji aizvien mēdz neuzmanīgi rīkoties ar uguni un radīt postošas sekas. Ugunsdzēsējiem pat šajā moderno tehnoloģiju laikmetā ir liels izaicinājums uzrunāt cilvēkus par ugunsdrošības jautājumiem. Tomēr redzams, ka ugunsdzēsēji un glābēji savus uzdevumus veic profesionāli. Pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojies ugunsdzēsēju tehniskais nodrošinājums, kā arī algu reforma devusi savu artavu. Kā šodien deputātiem apliecināja dienesta pārstāvji – tajā atgriezušies daudzi profesionāli ugunsdzēsēji, un dienests kļūst arvien stabilāks un konkurētspējīgāks ar citām darbavietām,” norāda A.Latkovskis.
Pērn Latvijā reģistrēti 8714 ugunsgrēki, kas ir nedaudz mazāk kā 2016.gadā, kad to skaits sasniedza 9288, šodien deputātus informēja VUGD pārstāvji. 2017.gadā ugunsgrēkos iznīcinātas 453 ēkas un būves, sadeguši 228 transportlīdzekļi, 108 mājlopi un 156 mājputni. Ugunsgrēkos bojā gājuši 79 cilvēki, un traģiski, ka 35 iedzīvotāji aizgājuši bojā no smēķēšanas istabā, sacīja VUGD priekšnieka vietnieks, ģenerālis Kristaps Eklons, piebilstot, ka ugunsgrēka iemesli nereti parāda cilvēku atbildību pašiem pret sevi, kā arī sliktos apstākļus dzīvesvietā.
Ugunsdzēsēju loma mūsdienās ir krietni mainījusies – tā vairs nav tikai ugunsgrēku dzēšana, bet arī nopietni glābšanas darbi, pazudušu cilvēku meklēšana, dzīvnieku glābšana, kā arī cita palīdzība un informācijas sniegšana iedzīvotājiem. Pārbaudot daudzdzīvokļu māju ugunsdrošības stāvokli, pērn uzlikti 444 administratīvie sodi. Savukārt, izglītojot cilvēkus par ugunsdrošības jautājumiem, notikuši vairāk nekā 12 tūkstoši pasākumu ugunsdrošības jomā un 1718 prevencijas pasākumi dzīvojamās mājās, klāstīja VUGD pārstāvji.
Pēdējo gadu laikā ir uzbūvēti vairāki moderni ugunsdzēsēju depo, runājot par infrastruktūras attīstību, pauda K.Eklons. Viņš norādīja, ka ugunsdzēsēju depo telpas netiek izmantotas tikai automašīnu turēšanai, bet tās dienesta vajadzībām var izmantot arī policisti, zemessargi un citi operatīvie dienesti.
VUGD arī 2018.gadā turpinās iedzīvotāju informēšanu ugunsdrošības jautājumos, dažādus prevencijas darbus, kā arī sāks darbu pie nozīmīga projekta – tā saucamās šūnu apraides ieviešanas valstī -, kas nākotnē atvieglotu iedzīvotāju brīdināšanu par katastrofām. Patlaban šāda sistēma darbojas tikai Nīderlandē un Lietuvā. Šogad arī plānotas pārbaudes muzejos, pilīs, baznīcās, muižās, lai tajās valsts simtgades svētki noritētu droši un bez starpgadījumiem, sacīja dienesta pārstāvji.
VUGD pārstāvji komisijas sēdē uzmanību vērsa arī uz tuvojošos pavasari - ja tas būs sauss, ugunsdzēsējiem un sabiedrībai tas būs liels izaicinājums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti un VUGD aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, rīkoties ugunsdroši un neriskēt ar savu un citu cilvēku dzīvību.
Saeimas Preses dienests