Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz Dziesmu un deju svētku likumā nostiprināt operatīvās vadības grupu, kuras uzdevums būs nodrošināt svētku pasākumu nepārtrauktību, preventīvu drošības un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situāciju vadību.

„Iepriekšējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 2015.gadā, kuros daudzi bērni cieta no pēkšņām veselības problēmām, skaidri iezīmēja nepieciešamību pēc šādas operatīvās vadības grupas. Ārkārtas situācijās operatīvās vadības grupa būs tiesīga ātri pieņemt lēmumus, kas svarīgi pasākumu dalībnieku un apmeklētāju drošības nodrošināšanai,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kurā tiesiski nostiprināta operatīvās vadības grupas struktūra, mērķi, uzdevumi un tiesības.

Operatīvās vadības grupa veidos apakšgrupas, kuru pārstāvji atradīsies pasākumu norises vietās. Ārkārtas situācijās tās pieņems lēmumus saskaņā ar specifiskajiem normatīvajiem aktiem. Par pasākuma atcelšanu varēs lemt operatīvās vadības grupas vadītājs, par to informējot Rīcības komitejas priekšsēdētāju, iepriekš Izglītības komisijas sēdē deputātiem uzsvēra Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora Signe Pujāte.

Operatīvajā vadības grupā paredzēts iekļaut Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvi, kā arī pārstāvjus no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta.

Vienlaikus likumā paredzēts nostiprināt sabiedrisko elektronisko mediju pienākumu atspoguļot Dziesmu un deju svētku norisi. Grozījumi arī nosaka, ka Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā jāparedz nepieciešamais papildu finansējums.

Lai grozījumi „Dziesmu un deju svētku likumā” stātos spēkā, tie vēl jāskata Saeimā otrajā un trešajā lasījumā.

Saeimas Preses dienests