Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecības nozarē.
Saskaņā ar grozījumiem galvenajam būvdarbu veicējam būs jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski būs jāreģistrē arī personas, kuras uzturas norobežotā būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā būs jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam.
Likuma izmaiņas, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, rosinātas, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī ļautu efektīvāk kontrolēt būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā.
Elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā ļaus nodrošināt visu būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Uzņēmēji būvlaukumā strādājošos varēs reģistrēt, izmantojot brīvi pielāgotu ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas nodrošina personu identificēšanu un darba laika reģistrēšanu. Tās varēs būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem, čipiem, biometriskās atpazīšanas sistēmām vai mobilie risinājumi.
Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana paredzēta divos posmos. Vispirms no šī gada 1.oktobra tā būs jāievieš būvlaukumos, bet otrajā posmā – no 2019.gada 1.janvāra - uzskaites sistēmā uzkrātos datus plānots nodot glabāšanai vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē.
Darba laika elektroniska fiksēšana būs jānodrošina visos būvdarbos, kuru izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk.
“Būvniecības nozare ir pirmā, kurai likums uzliks par pienākumu elektroniski reģistrēt visus būvlaukumos strādājošos, un plānojam, ka tai sekos arī citas jomas, kur vēl arvien vērojams augsts ēnu uzņēmējdarbības īpatsvars,” iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta komisijā pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Saeimas Preses dienests