Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 31.maijā, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ar kuriem paredzēts atcelt aizliegumu Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas.
Donora dzimumšūnas importēt un eksportēt varēs medicīniskās apaugļošanas mērķim. Līdztekus likums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības.
Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. Jāņem vērā, ka no viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku - iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora.
Likumu paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka dzimumšūnas var ziedot tikai dzemdējusi sieviete. Lai arī sabiedrībā ir diskusija par šāda Veselības ministrijas rosināta ierobežojuma nepieciešamību, komisijā nav saņemti priekšlikumi par šādas normas izslēgšanu no likumprojekta, norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Tāpat kā līdz šim par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8-10 procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200 – 300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.
“Komisija ar šo likumprojektu strādājusi jau ilgāku laiku, rūpīgi izskatot arī virkni neviennozīmīgi vērtētu priekšlikumu. Konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Tostarp nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām,” likumprojekta virzību iepriekš raksturoja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Likumu paredzēts papildināt ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ģimenes ārsta vai cita speciālista (psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju). Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Iespēju saņemt šādu konsultāciju valsts nodrošinās no 2018.gada.
Atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz nodrošināt iespēju grūtniecības pārtraukšanas gadījumā pacientei saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22 nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas.
Saeima Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus sāka skatīt jau 2016.gada 11.februāra sēdē, kad pēc deputātu pieprasījuma tie tika nodoti atpakaļ komisijai. Pēc precizējumu izdarīšanas komisija virzīs likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimas 9.jūnija sēdē.
Saeimas Preses dienests