Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. 

„Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts Saeimā ir gaidīts daudzus gadus, un tā pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai,” pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. 

Komisijas priekšsēdētājs, vērtējot izstrādāto likuma projektu, atzīmēja, ka „Finanšu ministrijai pietiekami īsā laikā ir izdevies sagatavot tādu finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas ir sociāli atbildīgs un orientēts uz līdzsvarotu novadu attīstību. Svarīgi, ka projekta izstrādē iesaistījās sociālie partneri, kas pārstāv pašvaldību intereses, un ar likumprojektu jau ir iepazīstināta vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību, kas paudušas atbalstu jaunajam finanšu izlīdzināšanas modelim”. 

K.Šadurskis arī uzsver, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. „Uzskatu, ka demogrāfiskie kritēriji, pirmsskolas vecuma bērni, skolēni un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums līdzsvarotam finanšu izlīdzināšanas mehānismam. Tas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku, jo jaunajā modelī vairs nebūs tik krasu atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem. Tāpat jaunais izlīdzināšanas modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt pašām savu saimniecisko darbību”. 

Likumprojekts ir izstrādāts, lai paredzētu pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, veicinot pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, un tas paredz noteikt kārtību, kādā veicama finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības. 

Jaunajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā tiks ņemti vērā arī demogrāfiskie kritēriji – iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits, kā arī pašvaldības teritorijas platība. 

Likumprojekts paredz, kas pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiek rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju.     

Ar jaunā modeļa ieviešanu paredzēts saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros. 

Likumprojekts līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu paredz arī pārejas periodu, lai nevienai pašvaldībai modeļa ieviešanas gaitā nākamgad nesamazinātos kopējie izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar izlīdzinātajiem ieņēmumiem, kas aprēķināti šim gadam. 

Spēkā esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas regulējums vairs nenodrošina visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei, un to pašvaldību atbalstam, kurām ir zemi vērtētie ieņēmumi, kopš 2010.gada ikgadējā valsts budžeta likumā tiek paredzēts speciāls pagaidu risinājums. Sistēma ir sarežģīta, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, kā arī līdzšinējais finanšu izlīdzināšanas aprēķins paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, uzsver likumprojekta izstrādātāji Finanšu ministrijā. 

Jauno finanšu izlīdzināšanas sistēmu plānots ieviest no 2016.gada, un par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu nodokļu komisijas priekšsēdētājs informē, ka komisija nolēma lūgt Saeimu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu iekļaut Saeimas 16.aprīļa sēdes darba kārtībā, to pieņemt pirmajā lasījumā, kā arī noteikt steidzamību. „Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam aicināsim noteikt 15.maiju, bet likuma pieņemšanu plānojam 4.jūnijā,” atzīmē Budžeta komisijas priekšsēdētājs. 

Saeimas Preses dienests