Mēs dzīvojam zemē, kur sievietes statuss vēsturiski ir bijis augsts. Atšķirībā no citām – pat Eiropas - zemēm, latviešu sievietes ir bijušas tās, kas tradicionāli vadījušas sētas un mājas dzīvi, viņām ir bijušas mantošanas tiesības, un arī  vēlēšanu tiesības Latvijas sievietes ieguva agrāk nekā virknē citu vakar-Eiropas valstu. Mūsu paaudze šo stipro ziemeļnieku sieviešu principu un statusu palīdz nostiprināt,” to uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sestdien, 14.martā, uzrunājot studentes Latvijas Universitātes studenšu korporāciju ikgadējā konferencē.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka mums ir sava nacionāla valsts, kas pēc ilgiem padomju okupācijas gadiem ir atvesta atpakaļ mājās – Eiropā: „Mēs varam lemt paši pār sevi, veidot savu dzīvi Latvijā, bagātināties Eiropā un pasaulē. Mums ir apbrīnojami skaista, tīra, lepna valsts, un mūsu pienākums ir to tādu uzturēt, sargāt un attīstīt.”

„Tāpat kā citur pasaulē, arī mūsu valstī ir vēl daudz darāmā, lai izskaustu gan nebūšanas, gan kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus, lai valsts institūcijas ar vienlīdz lielu spēku un interesi aizstāvētu gan sabiedrības turīgākās, gan mazturīgākās daļas intereses. Taisnīguma un sociālās vienlīdzības principam ir jābūt kā saules gaismai, kas klājas vienlīdz spoži gan pār tiem, kas slīd pa parketu, gan tiem, kas soļo pa bruģi,” uzsvēra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā uzsvēra Valsts prezidenta vēlēšanu un mūsu valsts drošības jautājumu nozīmi šodienas situācijā, arī, kad Eiropas drošības situācija ir būtiski mainījusies. Tāpat I.Mūrniece norādīja uz ukraiņu nemitīgo cīņu par savu valsti un tuvināšanos Eiropai.

„Ukraiņi aizstāv arī mūsu neatkarību, un Latvijas pienākums ir viņus atbalstīt. Latvijas valsts savu iespēju robežās kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts to arī dara. Šobrīd Ukrainas uzdevums ir ārkārtīgi smags: atvairot bruņotu agresiju, karadarbību, vienlaikus censties izlabot tās smagās pieļautās kļūdas un mājasdarbus, ko vajadzēja sen izpildīt aizvadītajos divdesmit gados,” teica I.Mūrniece, piebilstot, ka arī Latvijai vairāk jādomā par iekšējās drošības stiprināšanu.

Norādot, ka visstiprākās aizsardzības līnijas ir tās, kas iet caur mūsu sirdīm un prātiem, Saeimas priekšsēdētāja arī akcentēja, ka šodien dzīvojam informatīvā kara apstākļos: „Vārdu karā par cilvēku prātiem un sirdīm mums jāspēj stāties pretim uzbrucēja garīgajam spiedienam - gan kritiski vērtējot publiskajā telpā rodamo informāciju, gan valstij stiprinot Latvijas informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politiku. Esmu gandarīta, ka šis darbs, kas bija nepieciešams jau sen, ir uzsākts un tiek prasmīgi virzīts uz priekšu.”

Runas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka mūsu lepnums par valsti izpaužas arī kā lepnums par sevi, kā arī ticība savai un Latvijas nākotnei. „Latvijas valsts esam mēs. Mūsu atbilde pasaulei ir ticība sev, uzticība savai tautai un valstij.”

Saeimas Preses dienests