Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 14.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Slīteres Nacionālā parka likumu. Tas paredz precizēt šī parka izveidošanas mērķi, platību, iekļaut tajā jaunu normu par regulējamā režīma zonu un meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī saskaņot regulējumu ar citu likumu normām.
Likumprojekta autori no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepriekš informēja, ka pašreizējais regulējums ir spēkā kopš parka dibināšanas 2000.gadā un ir novecojis. Slīteres Nacionālā parka likums no visiem nacionālo parku likumiem ir visvecākais.
Jaunais likums precizēs nacionālā parka platību, izslēdzot no tā jūras akvatoriju, jo jūras daļa iekļauta aizsargājamās jūras teritorijās „Irbes šaurums” un „Rīgas līča rietumu piekraste”, informēja VARAM pārstāvji. Turpmāk nacionālā parka kopējā platība būs 16 414 hektāri. Patlaban tā kopējā sauszemes platība ir 16 360 hektāri, bet jūras akvatorijas - 10 130 hektāri.
Līdz ar jauno regulējumu parka teritorijā plānots izveidot jaunu funkcionālo zonu - regulējamā režīma zonu, kuru būs aizliegts apmeklēt no 1.februāra līdz 31.jūlijam. Tas nepieciešams, lai šajā zonā nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu un riestu. Patlaban parka teritorijā ir četras zonas - dabas rezervāta, dabas lieguma, ainavu aizsardzības, kā arī neitrālā zona.
Dabas lieguma zonu plānots paplašināt piekrastes posmā no Mazirbes līdz Ķikāna (Sīkraga) upei. Šāds paplašinājums nepieciešams, lai nodrošinātu piekrastes biotopu un Zvejnieku pļavu masīvā esošo dabas aizsardzības vērtību saglabāšanu.
Savukārt no dabas lieguma zonas plānots izslēgt privātīpašumus no Pitraga līdz Saunagam. Likumprojekta autori norāda, ka šajos īpašumos nav nepieciešams nodrošināt šādu aizsardzības režīmu, jo tie ir saimnieciskās darbības ietekmēti meži, atrodas apdzīvoto vietu tuvumā un ir iekļauti ainavu aizsardzības zonā.
Likumprojektā iekļauts jauns regulējums, kas paredz, ka meža apsaimniekošana un izmantošana parka teritorijā būs atļauta saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Tā saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Jaunais regulējums paredz paplašināt nacionālā parka konsultatīvās padomes sastāvu, nosakot, ka turpmāk tajā varēs strādāt ne tikai pašvaldību pārstāvji, bet arī pa vienam pārstāvim no VARAM, Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, kā arī organizācijas, kas tieši pārstāv meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Likumprojekts arī paredz paplašināt parka izveidošanas mērķi – saglabāt parka teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, dabisko makroreljefu un kultūrvēsturiskās vērtības, vides īpatnības, tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību, saskaņojot dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu ar teritorijas ekonomisko attīstību.
Slīteres Nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Tas atrodas Dundagas novada ziemeļos - Dundagas un Kolkas pagastu teritorijā.
Slīteres Nacionālā parka likumprojektu trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests