Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 26.novembrī, nolēma aicināt tiesībsargājošās iestādes mēneša laikā sniegt priekšlikumus izmaiņām likumos, lai izmeklēšanas pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem kļūtu efektīvākas. Tāpat deputāti aicināja prokuratūru un Valsts kontroli vienreiz sešos mēnešos informēt komisiju par Valsts kontroles revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātiem.

Valsts kontrole no 2006.gada līdz 2014.gada novembrim tiesībaizsardzības iestādēm ziņojusi par 168 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, šodien komisijas sēdē deputātus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot, ka patlaban izmeklēšana vēl turpinās 35 kriminālprocesos.

„Valsts kontrole šo astoņu gadu laikā ir izdarījusi pamatīgu darbu un iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm materiālus, kas apliecina noteiktu amatpersonu likuma pārkāpumus, tomēr nereti kriminālprocess un gala rezultāts izpaliek. Šodien secinājām, ka bieži vien kriminālprocesu izbeigšanas pamatojums liecina par izmeklētāja nespēju dažādu iemeslu dēļ procesu novest līdz loģiskam iznākumam. Tomēr tikai tiesībsargājošās iestādes var sniegt priekšlikumus izmaiņām, lai šādas izmeklēšanas dotu rezultātu un kļūtu efektīvākas,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. 

Komisijas priekšsēdētājs atzīst, ka ekonomikas krīze ir būtiski ietekmējusi izmeklētāju kvalitāti un kvantitāti: „Sarežģītu lietu izmeklēšana nenotiek pietiekami efektīvi un nedod vajadzīgo rezultātu. Uzskatu, ka gan valdībā, gan Saeimā ir jāuzsāk diskusija par iespējamiem risinājumiem izmeklētāju darba kvalitātes uzlabošanai.”

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins šodien deputātiem sacīja, ka pašlaik valstī trūkst 100 izmeklētāju. Patlaban šajā amatā strādā 600 izmeklētāju.
Komisijas priekšsēdētājs arī informē, ka šogad Saeimā ir pieņemti grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz - revidējamās vienības vadībai vai tās augstākai iestādei, vai amatpersonai piecu mēnešu laikā pēc Valsts kontroles revīzijas slēgšanas ir jāizvērtē amatpersonu atbildība un par to jāinformē Valsts kontrole. 

„Šis nosacījums jau uzliek konkrētu pienākumu iestāžu vadītājiem un tiem vairs nav iespēju izvairīties no darbinieku atbildības izvērtēšanas, tādēļ arī Valsts kontroles sniegtā statistika par piemērotajiem sodiem ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar periodu pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās,” norāda A.Bērziņš.

Komisijas sēdē Valsts kontrole arī informēja, ka šogad tiesībsargājošām iestādēm ir ziņojusi par 11 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Pēc minēto materiālu nosūtīšanas ir sākti 7 kriminālprocesi, bet 6 gadījumos pieņemti lēmumi par atteikšanos to uzsākt.

Saeimas Preses dienests