Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.novembrī, nolēma aicināt nozaru ministrijas un valdību savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu izstrādi. Gadījumi, kad valdība Saeimā vienlaikus iesniedz vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
„Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas, taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā – dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā,” atzīst komisijas vadītājs.
Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas APK rosinātas gandrīz 40 reizes, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reizes. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un komisijas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti, norāda G.Bērziņš, uzsverot, ka šāda pieeja likuma lietotājiem apgrūtina iespēju izsekot izmaiņām un vienlaikus prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei.
Juridiskā komisija arī šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus, kas paredz grozīt APK. Komisija nolēma virzīt tos izskatīšanai arī šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus plānojot tos apvienot.
Piedāvātās izmaiņas cita starpā paredz sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargāki sodi plānoti par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
APK grozījumi arī paredz ieviest jaunu pieeju naudas soda samaksai: tas, kurš atzīst savu vainu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk. Likumprojekts paredz iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Apņemoties naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem.
Tāpat likuma izmaiņas paredz administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā aizskartajam mantas īpašniekam nodrošināt tiesības pārsūdzēt amatpersonu rīcību un lēmumus attiecībā uz mantu. Patlaban tiesības pārsūdzēt lēmumus ir tikai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Uz šādas kārtības neatbilstību valsts pamatlikumam norādījusi Satversmes tiesa.
Kodeksā arī plānots noteikt, ka par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumus izskatīs un lēmumu par soda uzlikšanu turpmāk pieņems Maksātnespējas administrācija. Patlaban tas ir Valsts policijas kompetencē.
Saeimas Preses dienests