Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 22.oktobrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju gaidāmajai Eiropadomes sanāksmei, kas notiks 23. un 24.oktobrī, un kurā tiks diskutēts par klimata un enerģētikas politiku, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas politiku, kā arī par aktuālajiem ES ārpolitikas notikumiem un rīcību Ebolas vīrusa uzliesmojuma apkarošanai.
Latvijas nostāja Eiropadomē izskatāmajos klimata politikas jautājumos balstīta pagājušajā piektdienā, 17.oktobrī, apstiprinātajā pozīcijā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2020.-2030.gadam.
Komisija uzdeva atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju, pieaicinot sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, turpināt darbu, lai detalizētāk izvērtētu Klimata un enerģētikas politikas satvara ietekmi uz Latvijas ekonomiku un izstrādātu priekšlikumus Latvijas interesēm atbilstošu kompensācijas mehānismu izveidei.
Eiropas lietu komisija uzdeva divu mēnešu laikā iesniegt apstiprināšanai komisijā atjaunoto nacionālo pozīciju par Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2020.-2030.gadam. Komisijas sēdē īpaši tika uzsvērta nepieciešamība atjaunotās pozīcijas izstrādē piesaistīt sociālos partnerus un uzņēmēju pārstāvjus, kā arī pozīcijā definēt skaidrus, Latvijas interesēm atbilstošus kritērijus ES kompensējošo mehānismu izstrādei attiecībā uz iespējamiem zaudējumiem, kas rastos, Latvijai samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
„Jautājums par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ir viens no būtiskākajiem diskusijā par Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas politiku nākamajam periodam. Tas ir īpaši nozīmīgs Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, tāpēc atbildīgajai ministrijai kopā ar citām nozaru ministrijām jāsagatavo precīza mūsu valsts nostāja tik būtiskā jautājumā, šajā procesā īpaši aktīvi iesaistot sociālos partnerus, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Zemnieku saeimu, kā arī citus,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Eiropas Komisija Klimata un enerģētikas politikas satvarā 2020.-2030.gadam rosina līdz 2030.gadam ES dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo apjomu samazināt par 40 procentiem, salīdzinot ar 1990.gada rādītāju.
Saeimas Preses dienests