VideoGalerija
Infrastruktūras projekti, pie kuriem kopīgi strādā trīs Baltijas valstis, ir arī nozīmīgi reģiona drošībai, veicinot mūsu enerģētisko neatkarību un integrējot mūsu reģionu kopējā Eiropas Savienības (ES) telpā. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ceturtdien, 4.septembrī, Saeimas namā tiekoties ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Teni Nirku (Tõnis Nirk). Vēstnieks parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā pārrunāti Baltijas reģionam nozīmīgi infrastruktūras projekti, uzsverot nepieciešamību dažādot enerģijas izcelsmes avotus un piegādes ceļus. Tāpat S.Āboltiņa apliecināja Latvijas ieinteresētību Rail Baltica projekta veiksmīgā ieviešanā, kas ļaus arī mūsu reģionam pilnvērtīgi iekļauties Eiropas dzelzceļa transporta sistēmā. Arī vēstnieks uzsvēra, ka katram šādam infrastruktūras projektam raksturīga arī drošības dimensija.
„Šis gads iezīmē vairākas abām nācijām nozīmīgas jubilejas – apritējuši 25 gadi kopš Baltijas ceļa, esam aizvadījuši arī pirmos desmit gadus Eiropas Savienības un NATO valstu saimē. Lai gan ikdienā Baltijas valstīm atsevišķos jautājumos var būt atšķirīgi viedokļi, mūsu nācijas allaž vienā balsī iestājas par tādām pamatvērtībām kā brīvība, drošība un demokrātija, jo kopā mums ir spēks tās nosargāt,” uzsvēra S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par vakar notikušo ASV prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) vizīti Igaunijā, atzīstot to par vēsturisku, un uzsvēra, ka lēmums pastiprināt NATO militāro klātbūtni mūsu reģionā demonstrē ASV apņemšanos dot būtisku artavu drošības situācijas uzlabošanai Baltijas valstīs. Tādējādi NATO praksē apliecina, ka tā ir militāra aizsardzības organizācija, kuras pamatuzdevums ir rūpēties par kolektīvo aizsardzību.
Puses uzsvēra aktīvo parlamentāro dialogu, kas izveidojies gan Baltijas Asamblejas formātā, gan parlamentu priekšsēdētāju līmenī. S.Āboltiņa atzīmēja, ka laba sadarbība izveidojusies arī nozaru komisiju līmenī, ko raksturo personīgie kontakti starp komisiju vadītājiem. Savukārt T.Nirks Baltijas parlamentāriešu platformu – Baltijas Asambleju – minēja kā parlamentārās sadarbības paraugu, kas pārrobežu sadarbībā devusi praktiskus rezultātus.
Pārrunājot nākamgad gaidāmo Latvijas prezidentūru ES padomē, amatpersonas bija vienisprātis, ka mūsu valsts gūtā pieredze būs noderīga arī Igaunijai, kas prezidējošās valsts funkcijas uzņemsies 2018.gadā. Igaunijas prezidentūras laikā joprojām aktuālas varētu būt arī vairākas Latvijas prezidentūras tēmas, tostarp enerģētiskā neatkarība, vienotais digitālais tirgus, ieviešana un ES kaimiņpolitika, uzsvēra S.Āboltiņa.
Uzverot veiksmīgo sadarbību kultūras jomā, Saeimas priekšsēdētāja pauda prieku par lielo tūristu skaitu no Igaunijas, kuri izmanto izdevību izbaudīt bagātīgo pasākumu klāstu, ko Rīga šogad piedāvā kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. S.Āboltiņa īpaši akcentēja, ka Pasaules koru olimpiādē, kas bija centrālais kultūras galvaspilsētas notikums, Miera balvu ieguva visas Baltijas valstis par kordziedāšanas tradīcijām.
T.Nirks ir karjeras diplomāts, kurš ieņēmis amatus Igaunijas Ārlietu ministrijā un strādājis savas valsts vēstniecībās Rīgā un Londonā, kā arī pārstāvniecībā Ženēvā.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157647203905651/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=dtYAraitrZk&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas