Mūsu valsts vēstures lappusēs netrūkst nedz pārdzīvojumu, nedz grūtību un neiedomājamu zaudējumu. Taču līdzās tiem vienmēr ir arī cerība, pārliecība un nesatricināma ticība 1918.gada 18.novembrī dibinātajai Latvijas valstij. Tās caurvij drosme un spēks, kas Latvijas tautai izšķirīgos brīžos ļāvis radīt, veidot, atgūt, nosargāt un vienmēr pastāvēt par svētāko – savu valsti.

Pārlasot 1991.gada 21.augusta Augstākās Padomes sēdes stenogrammu, jūs tajā neatradīsiet svinīgus uzsaukumus vai krāšņas apsveikuma runas. Tām nebija ne laika, ne vietas. Likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” bija jāpieņem bez kavēšanās. Tagad vai nekad. Doma laukumā esošo tanku rūkoņa, tiem tuvojoties tagadējam Saeimas namam, bija dzirdama arī Sēžu zālē.

1991.gada 21.augustā pieņemtais likums ir ne vien politiskas, bet arī cilvēcīgas atbildības un drosmes apliecinājums. Tā vēsturiskā nozīme ir nepārvērtējama - līdz ar simbolisko vecās iekārtas krišanu un Latvijas Republikas starptautisku atzīšanu beidzās pārejas periods uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu. 21.augusts Latvijai atnesa faktisko valsts neatkarību, atjaunojot 1918.gada 18.novembrī dibināto, okupācijas laikā mūsu sirdīs glabāto, barikādēs plecu pie pleca nosargāto Latvijas valsti.

Kopš tā laika mēs esam drošu skatu raudzījušies nākotnē. Esam konsekventi veidojuši savu un savas valsts nākotni. Esam atgriezušies Rietumeiropas ģeopolitiskajā telpā. Esam nostiprinājuši savu politisko, ekonomisko un militāro drošību kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Kopš tā laika ir izaugusi jauna brīvas Latvijas paaudze. Pirmā, kurai bijis lemts piedzimt, dots iesakņoties un ļauts turpināties brīvā un neatkarīgā Latvijā. Pirmā no neskaitāmām, kuras caur savu darbu un ikdienu, saviem lēmumiem un pārliecību veidos Latvijas nākotni. Kurām tāpat kā līdz šim būs nepieciešama drosme izšķirīgos brīžos pieņemt nozīmīgus lēmumus.

1991.gada 21.augusts, diena, kurā svinam mūsu valsts faktisko neatkarības atgūšanu, ir apliecinājums Latvijas tautas drosmei, spēkam un pārliecībai par savu valsti. Tas ir mantojums, ko ar lepnumu nodot nākamajām paaudzēm. Kā saknes, no jauna dzītas dzimtajā zemē, tas dod spēku augt un zaļot mūsu tautai un mūsu valstij.

Svinēsim šo svētku dienu un godināsim mūsu Latviju!