Personas, kuras turpinās veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, varēs saukt pie kriminālatbildības. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 13.augustā, atbalstītais priekšlikums grozījumiem Krimināllikumā. Komisijas deputāti šo likumprojektu šodien atbalstīja otrajā lasījumā.
„Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmums un smiedamies maksā salīdzinoši niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu apturēšanas nepildīšanu, veicot trešās grupas būves būvdarbus vai būvdarbus daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā bez būvatļaujas, ja tāda attiecīgo darbu veikšanai bija nepieciešama, vai pirms tam, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par nosacījumu izpildi.
Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Komisijas priekšsēdētāja aicina ministrijas un deputātus trešajam lasījumam, ja nepieciešams, iesniegt šo normu precizējošus priekšlikumus, lai šī likuma norma iegūtu tādu juridisko ietvaru, kas ļauj nekavējoties uzsākt lietas izmeklēšanu un iztiesāšanu.
Vienlaikus komisijas atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz diferencēt atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, palielinot sankcijas gadījumos, kad tas izraisījis smagas sekas un vairāku cilvēku nāvi.
Krimināllikuma grozījumi Saeimā vēl jāskata divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests