Atskatoties uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu aizvadītajā pavasara sesijā, deputātu uzmanības centrā bija pedagogu atalgojuma jautājums, uzsver komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.
„Gaidām Izglītības un zinātnes ministrijas līdz augusta beigām solītos aprēķinus, cik izmaksās iespējamie pedagogu atalgojuma modeļi - principa „Nauda seko skolēnam” pilnveidošana vai pedagogu darba samaksas aprēķināšana pēc pilnas darba slodzes,” skaidro komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka jaunajam modelim prioritāri ir jārisina pedagogu atalgojuma nevienlīdzība.
Tāpat komisija sekos līdzi izvēlētā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācijai un aicina ministriju aktīvi komunicēt ar pedagogiem un pašvaldībām, kurām ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kad un kā pārmaiņas tiks ieviestas, uzsver D.Reizniece-Ozola.
Pavasara sesijā komisijā tika diskutēts arī par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā. „Jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli no Izglītības un zinātnes ministrijas varam sagaidīt tikai 2016.gadā. Tomēr augstākās izglītības iestādēm konkurētspējas celšanai jau tagad ir vitāli nepieciešamas izmaiņas to pārvaldības modelī,” sacīja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka nākamajā sesijā komisija cer sagaidīt no ministrijas priekšlikumus attiecīgo likumu grozījumiem.
Komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai zinātnisko institūtu strukturālās reformas jāskata kopā ar iespējamo augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa maiņu, jo zinātniskajiem institūtiem, kas apvienotos ar augstskolām, projektu īstenošana varētu kļūt lēnāka un sarežģītāka, un tas apgrūtinātu zinātnieku sadarbību ar uzņēmējiem.
„Zinātnisko institūtu un augstskolu pētniecības centru apvienošana tikai pēc ģeogrāfiskā izvietojama nav atbalstāma, tai jābūt funkcionāli jēgpilnai,” akcentē komisijas priekšsēdētāja un uzsver, ka, plānojot augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu apvienošanos, vispirms jāanalizē, ar ko katrs zinātniskais institūts un augstskola nodarbojas un nevar ņemt par pamatu tikai ģeogrāfisko dalījumu - Rīga un pārējā valsts.
Saeima ir uzsākusi Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma ratifikāciju, kas ir nozīmīgs, lai nodrošinātu Latvijas zinātnieku un uzņēmēju dalību Eiropas Kosmosa aģentūras projektos.
Saeima aizvadītajā pavasara sesijā galīgajā lasījumā apstiprināja komisijas virzītās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. „Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentiem, un vienīgais nozares plānošanas dokuments, ko apstiprina parlaments,” informē D.Reizniece-Ozola.
Komisijas priekšsēdētāja pauž pārliecību, ka reģionālajām augstskolām ir būtiska loma gan vietējās nodarbinātības veicināšanā un dzīves līmeņa celšanā, gan kultūras stiprināšanā. Tāpēc komisija pavasara sesijā devās izbraukuma sēdē uz Daugavpili, lai klātienē iepazītos ar Daugavpils Universitātes darbību, kā arī apmeklētu Biotehnoloģiju laboratoriju, Mutvārdu vēstures centru, G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centru, kā arī Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa jaunbūvi un tiktos ar universitātes rektoru un Daugavpils pilsētas domes un Izglītības pārvaldes pārstāvjiem
Komisija ir uzsākusi arī darbu pie likumprojekta par kopīgās maģistra studiju programmas robežapsardzībā īstenošanu Latvijā.
Saeimas ārkārtas sēdē, kas paredzēta 3.jūlijā, parlaments skatīs deviņus komisijas virzītus likumprojektus, tostarp Rūpnieciskā īpašuma likuma projektu, kas paredz veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.
Pavasara sesijā komisijas deputāti diskutēja arī par kultūras aktualitātēm – kultūras objektu attīstību, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un nepieciešamajām likumu izmaiņām. Tāpat komisijā aktuāli bija arī bibliotēku nozares attīstības jautājumi.
Izglītības un zinātnes komisija pavasara sesijā sanāca uz 15 sēdēm. Komisijā strādā 13 deputāti.
Saeimas Preses dienests