Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, paplašinot palīdzības klāstu, tostarp bērniem bāreņiem, ģimenēm ar bērniem un denacionalizēto māju iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

 Likums papildināts ar jaunu pantu, un no nākamā gada bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības un audzināts bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, varēs pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, kā arī izdevumus par apkuri, patērēto auksto un karsto ūdeni, elektroenerģiju un citiem saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas un līdz 24 gadu vecumam. Jaunā redakcija nosaka, ka tiesības uz dzīvokļa pabalstu būs arī tad, ja bērns bārenis dzīvojamo telpu īrē no pašvaldības. Kārtību, kādā aprēķina un izmaksā pabalstu, noteiks pašvaldība saistošajos noteikumos.

Šāds atbalsts dos iespēju bērnam bārenim pašam izvēlēties sev mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā un saņemt pabalstu, nevis, gaidot, kamēr pašvaldība viņam piešķirs dzīvokli, dzīvot pagaidu mītnēs, kur apstākļi bieži vien neveicina viņa adaptēšanos jaunā vidē, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atzīmēja priekšlikuma autori.

Savukārt, risinot denacionalizēto māju īrnieku jautājumus, paredzēts, ka pašvaldībai būs pienākums izvērtēt, vai sliktā tehniskā stāvoklī esošās mājas neapdraud iedzīvotāju dzīvību, un lemt par palīdzību īrniekiem. Ja šādu māju iemītniekiem pašvaldība kā palīdzības veidu piedāvās īrēt pašvaldības dzīvokli vai sociālo dzīvokli, paredzēts, ka denacionalizēto māju īrnieki varēs pretendēt uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Šādu pabalstu pašvaldība varēs piešķirt arī tad, ja tam nav paredzēts valsts budžeta finansējums. 

Tiesības uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu paredzētas arī tām personām, kas dzīvo kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam piederošos dzīvokļos, kas netika privatizēti likumā noteiktā kārtībā. 

Ar likuma grozījumiem arī pilnveidota dzīvojamās telpas piedāvāšanas kārtība. Turpmāk, ja persona no trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem būs atteikusies pamatotu iemeslu dēļ, tai saglabās kārtas numuru palīdzības reģistrā. Savukārt no palīdzības reģistra varēs izslēgt personu, ja tās atteikums būs nepamatots vai arī tā nebūs pašvaldībai sniegusi atbildi uz īres piedāvājumiem. Patlaban šādos gadījumos personu pārreģistrē ar pēdējo kārtas numuru, bet pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā persona mājokļa rindā varēs reģistrēties atkārtoti.

Tāpat izmaiņas likumā precizē valsts palīdzības sniegšanu ģimenēm ar bērniem un personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir nepilngadīgs bērns, dodot galvojumu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Saskaņā ar likuma izmaiņām no šī gada 31.jūlija atbalsta programmas ietvaros hipotekārajiem aizdevumiem plānots piešķirt 1000 galvojumus, un tā apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Grozījumi likumā paredz, ka institūciju, kas administrēs un izsniegs galvojumus, noteiks Ministru kabinets.

Grozījumi arī nosaka, ka valstij no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem būs jāatlīdzina pašvaldībām izdevumi par dzīvojamo māju atjaunošanu, ja tās cietušas stihisku nelaimju, avāriju vai citu katastrofu gadījumos. 

Saeimas Preses dienests