Trešdien, 11.jūnijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izveidotā darba grupa noslēgusi darbu pie Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta, kas noteiks obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, izvērtējot visus pirms otrā lasījuma iesniegtos priekšlikumus un iesniedzot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai būtiskus likumprojekta papildinājumus.
Darba grupas vadītājs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks norāda, ka „galvenā likumprojekta pievienotā vērtība ir iespējamie finansēšanas avoti, kas ļautu izvairīties no strauji tuvojošās krīzes veselības aprūpes finansēšanā un tās nodrošināšanā”. R.Ražuks arī uzsver, „ka valsts obligātā veselības apdrošināšana nav pašmērķis. Likumprojektā iestrādāti mehānismi, kā nodrošināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanos līdz ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi, jo diemžēl šī brīža aprēķini liecina, ka par spīti tās izaugsmei veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentuāli pret iekšzemes kopproduktu samazinās”.
Darba grupa vienojusies, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā tiek iekļauti precīzi algoritmi, iezīmējot trīs dažādus finansēšanas avotus, lai pakāpeniski gadu gaitā sasniegtu valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei vismaz 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta prognozes.
Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai iezīmēta konkrēta valsts dotācija ne mazāk kā 20 procentu apmērā no summas, kas iegūta, reizinot vidējo algu ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Apdrošināšanas obligātās iemaksas veido noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa atbilstoši likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam un gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajam.
Tāpat arī paredzēts no valsts budžeta veikt noteikta apmēra apdrošināšanas iemaksas par valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām - pensionāriem, bērniem, bezdarbniekiem un citām sociāli neaizsargātam grupām, šo iemaksu apmēru pakāpeniski palielinot. Darba grupas vadītājs uzsver, ka likumprojektā saglabāts jau sākotnēji iekļautais princips iedzīvotājiem nodokļu slogu nepalielināt.
R.Ražuks uzsver, ka likumprojekts veidots pacientu interesēs un tā pieņemšana svarīga veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, un norāda, ka „šīs ir strukturālas izmaiņas, sistēmu veidojot caurspīdīgu, taisnīgu un saprotamu – valsts apmaksātos plānveida veselības pakalpojumus saņem tie, kuri nomaksājuši valsts nodokli, kā arī tie, kuri iekļaujas valsts apdrošinātajās grupās”.
Kā pirmie soļi pēc šī likuma pieņemšanas jau iezīmēta iemaksu atcelšana pie ģimenes ārsta pensionāriem, būtiska līdzmaksājuma mazināšana slimnīcās un līdzekļu palielinājums kompensējamiem medikamentiem, informē darba grupas vadītājs.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta mērķis ir noteikt jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, lai veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Saeimas Preses dienests