„Lai efektīvāk cīnītos pret nodokļu izkrāpšanas shēmām un ēnu ekonomiku, jāizveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kas darbotos Ministru prezidenta pakļautībā,” uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs otrdien, 20. maijā, komisijas sēdē, skatot jautājumu par Finanšu policijas darbību ēnu ekonomikas apkarošanā.
Ar ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā nodarbojas ne tikai Finanšu policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir pakļautas Finanšu ministrijai, bet arī citu ministriju pakļautībā esošas institūcijas un dienesti. Tādēļ jāveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kuras galvenais uzdevums būtu koordinēt visu šajā procesā iesaistīto valsts institūciju un dienestu darbu un izstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu turpmākajiem gadiem, uzsver komisijas priekšsēdētājs.
Lai arī pēdējo gadu laikā vērojami būtiski uzlabojumi, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu likvidēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas iespējas Latvijā nebūt vēl nav izsmeltas, norādīts komisijas sēdē.
„Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumos, tai skaitā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likumā, likumā „Par nodokļiem un nodevām”, likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” un likumos, kas reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu policijas darbību. Tādējādi Finanšu policija ir nodrošināta ar jauniem un efektīviem instrumentiem cīņai pret ēnu ekonomiku un nodokļu izkrāpšanas shēmām,” uzsver J.Reirs.
Izvērtējot šo likumu jauninājumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, deputāti atzina, ka ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi. Ja pirms likumu izmaiņām tika atklātas PVN izkrāpšanas shēmas, kas darbojās trīs četru gadu garumā, un to atklāšanai bija nepieciešams vismaz gads, tad šobrīd šis laiks ir būtiski samazinājies.
Runājot par nepieciešamajām turpmākajām darbībām, J.Reirs uzsvēra, ka no valsts viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai novērst PVN izkrāpšanu, bet arī likvidēt esošās shēmas, piedzīt zaudējumus un reāli sodīt nodokļu krāpniecisko shēmu organizatorus un izpildītājus. „Finanšu policijas, VID un Finanšu ministrijas pārstāvjus ziņot par darbību efektīvākai ēnu ekonomikas apkarošanai esam aicinājuši, jo, neskatoties uz acīmredzamo progresu, vidēji ēnu ekonomikas apjoms joprojām ir lēšams virs 20 procentiem no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka darbības nepieciešams pastiprināt,” norāda J.Reirs.
Komisijas sēdē izskanēja, ka līdz šim Finanšu policijas un VID darbība ēnu ekonomikas apkarošanā galvenokārt ir tikusi koncentrēta uz tiem uzņēmumiem, kas jau ir nodokļu maksātāji, nepietiekami pievēršoties nelegālajai uzņēmējdarbībai, kontrabandai un uzņēmējdarbības sektoram, kur nenotiek oficiāli norēķini.
Saeimas Preses dienests