Saeimas Nacionālās drošības komisijas, piektdien, 8.jūnijā, rīkotajā atklātajā sēdē par aktuāliem operatīvās darbības procesa problēmjautājumiem deputāti diskutēja ar tiesu varas, operatīvās darbības subjektu un akadēmiskās vides pārstāvjiem.

Komisijas rīkotajā diskusijā „Sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības procesa problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi” piedalījās Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, valsts drošības iestāžu, tiesībsargājošo iestāžu, akadēmiskās vides un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kā diskusijā norādīja Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, komisija jau iepriekš vairākās sēdēs rūpīgi analizējusi operatīvās darbības procesu, uzklausot operatīvās darbības subjektus, Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas pārstāvjus. Īpašu uzmanību komisija veltīja slepenai telefonu sarunu noklausīšanai, kā vienam no sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības veidiem, par kuru sabiedrībai ir vislielākā interese, darīja zināmu komisijas priekšsēdētājs.

Komisijas veiktajā analīzē konstatēts, ka telefonu sarunu noklausīšanās notiek tiesiski un samērīgi. Turklāt tās primāri ir vērstas uz kriminālnoziegumu novēršanu. Sarunu noklausīšanos kā operatīvās darbības līdzekli savā darbā visplašāk izmanto Valsts policija, teica V.Zatlers.

Komisijas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka šo jomu regulējošais Operatīvās darbības likums divdesmit gadus darbojies samērā labi. Tomēr ir nepieciešami likuma uzlabojumi, jo operatīvās darbības subjektu praksē konstatētas atsevišķas likumu nepilnības. Likums jāsakārto gan attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu operatīvās darbības procesa veikšanas gaitā, gan attiecībā uz pašu operatīvās darbības procesu. Pašlaik vēl neskaidrs ir tas, kā šos jautājumu ietekmēs gaidāmā Augstākās tiesas reforma, atzīmēja V.Zatlers.    

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, runājot par Operatīvās darbības likuma grozījumiem, uzsvēra, ka ar tiem nedrīkst padarīt likumu formālu un neefektīvu. Protams, cilvēktiesību ievērošana ir ļoti būtiska, tomēr ar grozījumiem nedrīkst paralizēt tiesībsargājošo un drošības iestāžu darbu, teica ģenerālprokurors.

Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka, izstrādājot grozījumus Operatīvās darbības likumā, būtiski ņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Personai pret kuru ir bijusi veikta operatīvā darbība, piemēram, telefona sarunu noklausīšanās, ir tiesības par to zināt, uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve.

Saeimas Preses dienests