Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 13.martā, sprieda par pirmsskolas izglītības attīstības pamatprincipiem, tostarp nepieciešamību uzlabot latviešu valodas apguvi pirmsskolas izglītības iestāžu mazākumtautību grupās.

„Pirmsskolas izglītība ir pārmaiņu priekšā un jārunā gan par šo izglītības iestāžu tīklu, gan valodu apmācību, gan principa nauda seko bērnam īstenošanu. Lai arī gala lēmumu par izmaiņām izglītības sistēmā pieņem politiķi, tam jāpamatojas profesionāļu un ekspertu atziņās,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga apliecināja, ka jautājumi par  pirmsskolas izglītības sakārtošanu ir ministrijas darba plānā un tiks organizētas gan speciālistu darba grupas, gan pasūtīti pētījumi.

Komisijas sēdē liela uzmanība tika pievērsta valodu apguvei agrā bērnībā. Tieši pirmsskolas vecumā valodu mācīšanās ir visvienkāršākā un veicina bērna intelektuālo attīstību, akcentēja pedagoģijas zinātnieces Inese Freiberga un Rasma Purmale. Viņas norādīja, ka uzsākt valodu apguvi nekad nav par agru, jāizvēlas tikai konkrētajam bērna vecumam piemērotākās metodes.

Bērniem valodu apguve notiek viegli un šīs zināšanas viņus bagātina, paverot plašākus iespēju apvāršņus, teica deputāte Inguna Rībena (Vienotība), norādot, ja ģimene par savu dzīvesvietu izvēlējusies Latviju, tad ir tikai normāli, ka bērni papildus dzimtajai valodai apgūst arī valsts valodu.

Šobrīd pirmsskolas izglītības programmas tiek īstenotas gan valsts valodā, gan kādā no mazākumtautību valodām, gan arī bilingvāli. Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas apmeklē 26 procenti no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu skaita. Deputāti noskaidroja, ka visās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmās tiek mācīta arī latviešu valoda. Ir grūti novērtēt šādu apmācību rezultātu, taču ir skaidrs, ka patlaban netiek sasniegts mērķis, lai bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, valsts valodā runātu raiti un brīvi, situāciju raksturoja Rīgas domes deputāts Elmārs Vēbers.

Strādājot pie izmaiņām, kuru nolūks ir uzlabot pirmsskolas izglītības kvalitāti, jāņem vērā pasaules pieredze, kā pilnveidot izglītības sistēmu, lai bērni papildus dzimtajai valodai veiksmīgu apgūst arī valsts valodu, norādīja I.Druviete.

Komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka vispirms jāsakārto valsts valodas apguve un tad pirmsskolas izglītības iestādēs jādomā arī par svešvalodu apguvi. Šādu izmaiņu īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums, taču ļoti būtiski ir atrisināt arī tam piemērotu pedagogu trūkumu, pauda izglītības jomas pārstāvji.

Pirmsskolas izglītības iestādēm ir ļoti svarīga loma vispusīgā bērna attīstībā, teica deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC), aicinot nekoncentrēties tikai uz valodu apguvi, kas ir tikai viens no aspektiem izglītības programmu īstenošanā.

Saeimas Preses dienests