Baltijas Asamblejas (BA) Prezidija locekļi 28.februārī tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisijas deputātiem, lai uzsvērtu un aizstāvētu Baltijas valstu lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā.

„Eiropas Komisijas piedāvātās minimālās izmaiņas tiešmaksājumos Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā nav pamatojamas ar objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem. Tāpēc Baltijas valstis uzstāj, ka nepieciešams noteikt minimālo tiešmaksājumu līmeni Baltijas valstīm 80 – 120 procentu apmērā no Eiropas Savienības vidējā,” uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Vējonis.

EP komitejas locekļi pauda vienprātīgu viedokli, ka tiešmaksājumi Baltijas valstīm ir netaisnīgi un apņēmās aktīvi aizstāvēt Baltijas valstu intereses, lai nākošajā ES budžeta ietvarā tiešmaksājumi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemniekiem būtu 80 līdz 120 apmērā no ES vidējā. Vācijas pārstāvji aicināja valstis, kuras ir lielo tiešmaksājumu saņēmējas, sekot Vācijas lauksaimniecības ministres iniciatīvai un atteikties no daļas maksājumiem pirmajā pīlārā savās valstīs, lai palielinātu iespēju saņemt lielākus tiešmaksājumus Baltijas valstu zemniekiem.

BA Prezidija locekļi tikās arī ar EP Transporta un tūrisma komitejas deputātiem, lai runātu par projekta Rail Baltica attīstības gaitu. Sanāksmes gaitā komitejas priekšsēdētājs Braiens Simpsons (Brian Simpson) vairākkārt uzsvēra, ka Rail Baltica attīstība ir komitejas prioritāte Baltijas valstu kontekstā, jo nav pieļaujams, ka Baltijas valstis joprojām transporta infrastruktūras jomā ir izolētas no pārējās Eiropas.

Saeimu šajās tikšanās pārstāvēja BA Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Vējonis un viņa vietnieks Jānis Reirs.

Saeimas Preses dienests