Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 8.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, nacionālajā likumdošanā iekļaujot regulējumu, kas dod iespēju sabiedrībai iesaistīties Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanā.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums paredz, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās komisijai ir pilnvaras rīkoties.
Likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas nosaka, ka iniciatīvas atbalstam savāktie pilsoņu paraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas saskaitīs parakstus un pārbaudīs to derīgumu.
Ja parakstus paredzēts vākt tiešsaistē, organizatoriem būs jālūdz atbildīgajai iestādei izsniegt sertifikātu, kas apliecina, ka parakstu vākšanā izmantotā tiešsaistes sistēma atbilst izvirzītājiem drošības un tehniskajiem parametriem. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad organizatori saņēmuši citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes sertifikātu.
Atbildot uz komisijas deputātes Solvitas Āboltiņas jautājumu, likumprojekta autori atzina, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva nav piemērots instruments, lai vāktu parakstus par ES oficiālās valodas noteikšanu krievu valodai. Par ES oficiālo valodu var kļūt vienīgi valoda, kurai ir oficiālās valodas statuss kādā no dalībvalstīm, un šādi jautājumi nav Eiropas Komisijas kompetencē.
Plānots, ka jaunais regulējums būs spēkā no šī gada 1.aprīļa.
Par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests