Galerija
“Eiropas Savienība un arī Latvija klimata pārmaiņu seku mazināšanai ir izvirzījusi ambiciozus, taču reālus mērķus. Lai tuvotos klimata neitralitātei, ir jāpielāgo arī valsts ekonomika. Būtiskākie jautājumi ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, tāpat arī atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana un energoefektivitātes pieaugums. Virzoties uz Nacionālā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem mērķiem, panāksim lielāku neatkarību enerģētikas sektorā, kā arī veicināsim investīcijas nozarē,” piektdien, 10.janvārī, pēc sēdes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.
Deputāti komisijas sēdē jautājumus par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam pārrunāja ar Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem.
Kā atzīmēja V.A.Tērauda, Latvijai ir svarīgi ne vien virzīties uz Eiropas vienotajiem mērķiem, bet arī apzināties, kā tas ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju. Neskatoties uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu un citiem finanšu rīkiem, daudzie pasākumi mērķu sasniegšanai var ietekmēt arī gala patērētāju izmaksas. Šobrīd gan to nevar vēl skaidri apgalvot, jo arī dažādu procesu efektivizācija var samazināt izmaksas, piemēram, par elektroenerģiju. Tomēr, paredzot sadārdzinājuma risku, nedrīkst aizmirst par katra iedzīvotāja maksātspēju. Tāpat V.A.Tērauda piebilda, ka būs nepieciešams nodrošināt finansiālus atvieglojumus vai atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri nevarēs atļauties iespējamo cenu sadārdzinājumu.
Saeimas Preses dienests