Saeimas ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu”, kas paredz veikt izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās un iecelšanas kārtībā.

Kā iepriekš akcentējis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, izraudzīšanās kārtību svarīgi pilnveidot līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām.

Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varētu kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, tiesneša, zvērināta advokāta vai prokurora amatā.

Tāpat iecerēts, ka ģenerālprokuroru turpmāk iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Plānots, ka Tieslietu padomei, lai izvērtētu kandidātu piemērotību amatam, būs jāizveido komisija. Rosinātās izmaiņas arī nosaka, ka komisijas sastāvā būtu jāiekļauj viens padomes deleģēts loceklis no tiesnešu vidus, Valsts prezidenta pilnvarots pārstāvis, Satversmes tiesas pilnvarots pārstāvis, kā arī tieslietu ministra un Latvijas prokuroru biedrības deleģēts pārstāvis.

Tāpat ar likuma izmaiņām plānots noteikt, ka viena un tā pati persona var būt par virsprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Uz Aizsardzības komisijas sēdi iepriekš uzaicinātie Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā arī Prokuroru biedrības pārstāvji konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, tomēr aicināja likumprojekta izskatīšanas gaitā deputātus vēl diskutēt par ģenerālprokurora amata kandidātu loka paplašināšanu, kā arī atlases komisijas izveides nepieciešamību. Tāpat iebildumi pausti par plānotajiem virsprokurora darba termiņa ierobežojumiem.

Saeimas Preses dienests