Konceptuāli atbalsta pilnveidojumus pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēmā

(13.07.2017.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ceturtdien, 13.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai. Komisija atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam, lai nodrošinātu kvalitātes vērtēšanas nepārtrauktību un novērstu iespējamu situāciju, ka atsevišķi pedagogi varētu zaudēt kvalitātes piemaksas.

Saskaņā ar jauno kārtību pedagogiem arī turpmāk varēs noteikt vienu no trim kvalitātes pakāpēm, taču tās piešķirs izglītības iestādes vadītājs, un augstākās pakāpes pretendentu izvērtēšanā netiks iesaistītas pašvaldības un nozares ministrija, kā tas bija līdz šim.

Plānots, ka pedagogiem iepriekš piešķirtās kvalitātes pakāpes saglabāsies, bet jauno novērtējumu varēs pieprasīt, sākot ar šī gada septembri, deputātus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Finansiālā ziņā skolotāji nebūs ne zaudētāji, ne ieguvēji, jo valsts finansējums kvalitātes piemaksām saglabāsies iepriekšējā līmenī. Taču būtiski mazināsies birokrātija un papīra darbs, kas bija jāveic pedagogiem, lai saņemtu kvalitātes piemaksas, pauda K.Šadurskis. 

Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz novērtēšanas komisijas ieteikumu, noteiks kvalitātes pakāpes piešķiršanu uz vienu, diviem vai trim gadiem, un tā stāsies spēkā ar kārtējā gada 1.septembri. Šādas kvalitātes pakāpes piešķiršanas derīguma termiņa variācijas tiek piedāvātas, ņemot vērā izglītības iestāžu atšķirīgo lielumu, kā arī  izglītības iestāžu specifiku – dažādas īstenojamās izglītības programmas, tādējādi novēršot darbietilpīgu novērtēšanas procedūru un pārāk lielu novērtēšanas procesā iesaistīto vērtētāju slodzi.

Piemaksas apmēru par kvalitātes pakāpi noteiks izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā novērtēšanas procesa rezultātus un pieejamos finanšu līdzekļus.

Jaunais regulējums paredz: valdība noteiks jomas, kurās kvalitāte novērtējama, kvalitātes pakāpju aprakstus un kvalitātes novērtēšanas organizēšanas, bet ne darba kvalitātes vērtēšanas kārtību. Novērtēšanas kritērijus izstrādās pati izglītības iestāde, ņemot vērā izglītības iestādes mērķus un specifiku. Tas nozīmē, ka pedagoga darbības jomas, kurās kvalitāte novērtējama, sākumskolai, speciālās izglītības iestādei, interešu izglītības iestādei vai valsts ģimnāzijai būs vienādas, bet kritēriji, kurus izmantos izglītības iestādē, veicot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, būs atšķirīgi, vērsti uz konkrētās izglītības iestādes izglītības procesa kvalitāti.

Jaunais regulējums dos iespēju izglītības iestādēm veikt pedagogu profesionālās darbības novērtēšanu izglītības iestādē atbilstoši tās mērķiem, mazinās birokrātisko slogu pedagogiem liela apjoma dokumentu sagatavošanā, veidosies vienota izpratne par izglītības kvalitāti izglītības iestādē, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā.

 


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 17.septembrī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Apvienoto Arābu Emirātu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Noora Mohammed A. Juma
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Mihaela Mokana
14:10  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa un komisijas deputātātu tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Stapparlamentu sadarbības grupas delegāciju