„Mērķis koncentrēt resursus, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku topošo pedagogu sagatavošanu, ir pareizais solis, tomēr satraukumu rada steigā virzītie plāni par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju. Ilgtermiņā visi būtu ieguvēji, ja tiktu nodrošināta lielāka ieinteresēto pušu iesaiste un rūpīgi izvērtēti arī citi reorganizācijas modeļi, lai pārliecinātos, ka izvēlēts piemērotākais risinājums,” trešdien, 22.februārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
Trešdien sēdē deputāti diskutēja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācijas plānu. Kā informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, šobrīd notiek saskaņošanas process un tiek gatavoti dokumenti izskatīšanai valdības sēdē.
Apvienojot RPIVA un Latvijas Universitātes (LU) resursus, tiktu palielināti pedagogu sagatavošanai pieejamie resursi, tādējādi palīdzot veicināt arī studiju programmu kvalitāti. Šobrīd piedāvājums ir sadrumstalots, un Latvijas augstskolās pieejamas 55 skolotāju izglītības studiju programmas. Mērķis ir nākotnē samazināt to skaitu, nodrošinot aptuveni 20 līdz 30 kvalitatīvas un modernas studiju programmas topošo pedagogu sagatavošanai Rīgā un reģionos, uzsvēra K.Šadurskis.
Reorganizācijas procesā tiks nodrošināta studiju nepārtrauktība un visiem RPIVA studentiem būs nodrošinātas iespējas turpināt izglītību, tāpat paredzēts saglabāt arī akadēmisko personālu. Gatavību pārņemt RPIVA studentus un programmas Saeimas Izglītības komisijas sēdē deputātiem apstiprināja gan LU, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārstāvji.
RPIVA pārstāvji sēdē pauda asus iebildumus pret steigā virzīto akadēmijas likvidāciju, pārmetot IZM to, ka procesa virzībā nav uzklausīts RPIVA viedoklis. Rektore Daina Voita uzsvēra, ka RPIVA gatava sēsties pie sarunu galda un diskutēt par piemērotāko sadarbības modeli.
Par procesa sasteigtību deputātiem bažas pauda arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvji. Gan Augstākās izglītības padomes, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc reformām augstākajā izglītībā, taču aicināja nesteigties un rūpīgi izvērtēt visus iespējamos variantus.
Kā uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētāja I.Viņķele, jārod iespējas koncentrēt resursus pedagogu sagatavošanai, taču vienlaikus mudināja IZM apsvērt visus iespējamos modeļus, lai nodrošinātu pēc iespējas labāko risinājumu.
Saeimas Preses dienests