Galerija
Universitātēm jābūt iespējai veidot zinātnes jaunuzņēmumus, tostarp būt par investoru tajos un rīkoties ar savu intelektuālo īpašumu, lai vairotu kapitālu, ko izmantot jaunos izpētes projektos. To sēdē otrdien, 20.februārī, akcentēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas deputāti.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs atzīmēja, ka patlaban pētniecības iestādes nevar iesaistīties komercializācijā, kā arī universitātēm nav tiesību investēt inkubatoru radītajos jaunuzņēmumos. Tāpat mūsdienīgs risinājums nepieciešams regulējumam par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Lai mazinātu šķēršļus jaunuzņēmumu radīšanā, jāmaina Finanšu ministrijas studentu inovāciju grantu programmu nosacījumi.
“Esam identificējuši šķēršļus, kas traucē mūsu universitātēm attīstīt augstas pievienotās vērtības jaunuzņēmumus, tāpēc rosināsim atbildīgās valsts institūcijas pārskatīt tiesisko regulējumu intelektuālā īpašuma atsavināšanas jomā, lai veicinātu zinātņietilpīgu ideju komercializēšanu un jaunuzņēmumu veidošanos, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā,” uzsvēra A.Kulbergs.
Tāpat apakškomisija lēma iepazīties ar līdzšinējo zinātnes komercializācijas un atbalsta programmu sasniegumu pieredzi Latvijā, kā arī lūgt atbildīgās ministrijas apkopot informāciju par to, kāda veida valsts atbalsta instrumenti šobrīd ir iedzīvināti un kādi plānoti, lai Latvijas universitāšu biznesa inkubators varētu pilnvērtīgi strādāt un attīstīt tehnoloģiskos jaunuzņēmumus, informē A.Kulbergs.
Sēdē deputāti sprieda par Latvijas zinātnes universitāšu sadarbību un sasniegumu komercializāciju platformā “UniLab”, kā arī iepazinās ar šīs platformas un Dānijas zinātniskā jaunuzņēmuma “Accelerace” kopīgi izveidoto zinātnisko sasniegumu jaunuzņēmumu inkubatora darbību. Platformā apvienojušās četras universitātes – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
Dānijas investīciju fonda “Accelerace” valdes priekšsēdētājs Pīters Torstensens (Peter Torstensen) deputātus iepazīstināja ar savu pieredzi, atzīmējot, ka, lai radītu vienu jaunuzņēmumu – “vienradzi” –, kas spēj sasniegt viena miljarda vērtību, ir jāizveido vismaz 3500 inovāciju jaunuzņēmumi. Dānijā izveidoti septiņi “vienradži” un nākotnē plānoti vēl desmit. Kā būtiskāko faktoru jaunuzņēmumu uzplaukumam P.Torstensens minēja, ka viens no valsts finansējuma kritērijiem ir saistīts tieši ar universitātes radīto jaunuzņēmumu skaitu, obligātu prasību katram studentam mācību laikā saņemt jaunuzņēmēja apmācības moduli, kā arī iespēju universitātēm inkubatorā radīto intelektuālo īpašumu izmantot kā savu ieguldījumu jaunuzņēmumos.
Fotogrāfijas no apakškomisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720314916695
Izmantošanas noteikumi: https://saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests