Saeima ceturtdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Izglītības likumā, kas deleģē Ministru kabinetam apstiprināt izglītības attīstības pamatnostādnes.
Grozījumi paredz, ka izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un iesniedz tās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Pēc komisijas atbalsta saņemšanas IZM virza šīs pamatnostādnes apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Grozījumi definē izglītības attīstības pamatnostādnes kā dokumentu, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā turpmākajiem septiņiem gadiem un ietver izglītības politikas pamatprincipus, virsmērķus un apakšmērķus, galvenos pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, sasniedzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, ievērojot attīstības plānošanas sistēmu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos principus.
Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai IZM būs jāizstrādā trīs rīcības plāni: pirmajiem trīs gadiem, nākamajiem diviem un atlikušajiem diviem gadiem. Rīcības plāni pirms to apstiprināšanas jāiesniedz izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, paredz grozījumi.
Izglītības likumā arī noteikts, ka IZM vada izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citam izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Savukārt Ekonomikas ministrija ne retāk kā reizi divos gados aktualizēs vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kas izmantojamas pamatnostādņu izstrādei.
Līdz šim Ministru kabinets izstrādāja un iesniedza Saeimai apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā.
Grozījumi Izglītības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Pēc grozījumu spēkā stāšanās Ministru kabinetam izglītības attīstības pamatnostādnes būs jāapstiprina laikposmam no 2021. līdz 2027.gadam.
Saeimas Preses dienests