Saeima ceturtdien, 6.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā. Tie paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru, vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību.

Iecerēto izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja un iekšējās drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās iekļaušana reģistrā.

Plānots, ka reģistrs ietvers apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamos datus. Tajā iecerēts iekļaut ziņas par apsardzes komersantiem un atļautajiem apsardzes pakalpojumiem, noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, un apsargājamajiem objektiem. Tāpat plānots reģistrā norādīt informāciju par apsardzes komersantiem pieejamajiem resursiem, personām, kuras nokārtojušas pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai, izsniegtajiem sertifikātiem un to derīguma termiņu, kā arī personu apgūtajām apsardzes izglītības programmām un mācību kursiem.

Ar likuma grozījumiem apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem plānots noteikt arī ikgadējo valsts nodevu, kuras mērķis ir kompensēt valsts budžeta izdevumus reģistra uzturēšanai un pilnveidošanai, kā arī ierobežot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu nepamatotu reģistrāciju un disciplinēt jau esošos, lai nodrošinātu reģistrā aktuālo informāciju. Iecerēts, ka kārtību un apmēru, kādā maksājama ikgadējā valsts nodeva, noteiks Ministru kabinets.

Ieviešot jauno reģistrācijas kārtību, plānots saglabāt jau pašlaik noteiktos ierobežojumus apsardzes darbības uzsākšanai. Tāpat iecerēts, ka turpmāk apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu varēs izslēgt no reģistra, ja nebūs samaksāta ikgadējā valsts nodeva.

Savukārt, lai samazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu krāpšanas riskus, mazinātu nelegālo nodarbinātību apsardzes nozarē, iecerēts noteikt, ka ģenerāluzņēmējs viena līguma saistību izpildei apsardzes pakalpojuma nodrošināšanai varēs piesaistīt ne vairāk kā vienu apakšuzņēmēju, skaidrots likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ģenerāluzņēmējam plānots noteikt uzdevumu nodrošināt, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību veic saskaņā ar likuma prasībām.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.

Saeimas Preses dienests