Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 8.janvārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts nostiprināt obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem – pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensāciju.

“Ilgu laiku tik apjomīga valsts kompensāciju piešķiršanas sistēma bijusi būtībā bez uzraudzības. Elektroenerģijas ražotāju kontroles mehānismi nebija stingri atrunāti likumā, tāpēc pieļāva dažādas interpretācijas, kas tika izmantotas arī negodprātīgi,” sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kā akcentēja J.Vitenbergs, likumprojekta mērķis ir izskaust negodprātīgos enerģijas ražotājus. Ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes sadaļai ikviena iedzīvotāja rēķinos jāsamazinās, jo tiks ierobežota ražotāju pārkompensācija un nelietderīga resursu izmantošana. J.Vitenbergs norādīja, ka Tautsaimniecības komisija sekos līdzi gan grozījumu ieviešanas procesam, gan arī jau rudenī uzklausīs Ekonomikas ministrijas ziņojumu par paveikto.

Likumprojekts paredz, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma.  Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.

Tāpat kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Paredzēts, ka, konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.

Likumprojekts precizē, ka neto norēķinu sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no lietotāja un to turpmāk piemēros elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām. Ja saskaņā ar saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecība sadales sistēmas operatora tīklā nodod vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros.

Likumprojektā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.

Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts uzdevums katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatoru izstrādāto sadales sistēmas 10 gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāskata Saeimai.

Saeimas Preses dienests