“Latvija ir atjaunojusi savu reputāciju kā valsts, kas ievēro stingru fiskālo disciplīnu, tādējādi iekļaujoties Ziemeļvalstu saimē, kas fiskālo disciplīnu uzskata par nozīmīgu valsts attīstības un ekonomiskās izaugsmes garantu. To nedrīkst sabojāt, veicot nepārdomātas reformas,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Eiropas lietu komisija trešdien, 19.aprīlī, pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas pārstāvju sniegto informāciju par sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2017.-2020.gadam. “Viens no nākotnes fiskālās politikas stūrakmeņiem šajā Stabilitātes programmā ir plānotā nodokļu reforma, kurai Finanšu ministrija uzstādījusi tādu mērķus kā nevienlīdzības mazināšana, izaugsme un nodokļu īpatsvara palielināšana. Tomēr šobrīd nodokļu reforma ir tikai projekta stadijā, un reformas ietvaros plānoto pasākumu fiskālā ietekme, kas atspoguļota programmā, arī ir tikai provizoriska,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Stabilitātes programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eirozonā un Eiropas Savienībā. Stabilitātes un izaugsmes pakts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ik gadu ir jāgatavo Stabilitātes programma un tā līdz aprīļa beigām jāiesniedz Eiropas Komisijā.
Finanšu ministrijas sagatavotajā Stabilitātes programmā, atskatoties uz Latvijas ekonomisko attīstību 2016.gadā, secināts, ka izaugsmes palēnināšanos noteica investīciju un būvniecības nozares kritums par 18,2 procentiem. Taču šogad sagaidāma šīs nozares atveseļošanās. Nefinanšu investīcijas aizvadītajā gadā samazinājās par 24 procentiem, kam par iemeslu ir Eiropas Savienības fondu apguve. Savukārt apstrādes rūpniecība 2016.gada nogalē strauji pieauga, un tās izaugsme šī gada pirmajos divos mēnešos sasniegusi 6,2 procentus. Iemesls – pieaugums kokrūpniecībā, mašīnbūvē, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražošanā.
Latvijas preču eksports pērn samazinājās par 0,2 procentiem, savukārt šī gada janvārī pieauga par 13,3 procentiem. Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas preču eksporta struktūrā samazinās Krievijas īpatsvars un pieaug Eiropas Savienības nozīme. Savukārt pakalpojumu eksports pagājušajā gadā palielinājās par 5,1 procentu.
Situācija darba tirgū saglabājas stabila, un nodarbinātības pieaugumu ierobežo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pērn vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 5 procentiem, vienlaikus produktivitātes kāpumam saglabājoties zemākam. Savukārt patēriņa cenu kāpums kļūst straujāks.
Saeimas Preses dienests