Galerija
„Vardarbība ģimenē pret sievietēm Latvijā diemžēl aizvien ir izplatīta problēma, lai gan likumos pēdējos gados veiktas būtiskas izmaiņas. Pāridarījumus nereti pārcieš klusējot un akceptē kā normu, taču sabiedrībai ir jāapzinās postošās sekas, ko ne vien fiziski, bet arī emocionāli rada vardarbība. Tieši tādēļ sabiedrība aktīvāk jāizglīto par to, kā rīkoties šādos gadījumos,” trešdien, 8.martā, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Kā deputātiem komisijas sēdē norādīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji, Latvijā ir ļoti augsts iedzīvotāju tolerances līmenis pret vardarbību ģimenē. Tikai 64 procenti iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē pret sievietēm ir nepieļaujama un tai jābūt sodāmai, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju – 84 procentiem, liecina Eurobarometer 2016.gada dati.
Savukārt 31 procents iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta, kas jārisina ģimenes lokā, un tikai 54 procenti cilvēku kaut ko zina par atbalsta dienestiem sievietēm, kuras kļuvušas par vardarbības upuriem.
Apkopotie dati par situāciju 2016.gada pirmajos deviņos mēnešos vēsta, ka ir pieņemti 143 policijas lēmumi par nošķiršanu, lai nodrošinātu tiesisko aizsardzību personām, kuras cietušas no vardarbības ģimenē. No visiem Valsts policijas pieņemtajiem lēmumiem par nošķiršanu, aizsargājamās personas visbiežāk bijušas sievietes: 67 sievietes lūdza aizsardzību no saviem kopdzīves partneriem, 37 sievas - no vīriem, bet 15 sievietes – no dēliem.
Tajā pašā laika posmā Valsts policijā saņemti 540 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kuros visbiežāk kā pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts aizliegums varmākai atrasties tuvumā mājoklim, kurā dzīvo prasītājs, sēdē informēja LM pārstāvji.
Kā komisijas sēdē uzsvēra LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile, ministrijas darbā šogad īpašu uzmanību plānots veltīt jautājumam par vardarbības mazināšanu ģimenē, pievēršoties ne vien sabiedrības informēšanai, bet arī darbam ar ekspertiem, lai pilnveidotu prasmes strādāt ar vardarbības upuriem.
Trešdien deputāti sēdē diskutēja ne vien par vardarbību ģimenē, bet arī plašāk par dzimumu līdztiesību Latvijā, skatot jautājumu arī no izglītības un nodarbinātības aspekta.
Kā īpaši satraucošu tendenci komisijas deputāti akcentēja izteikto starpību starp pensijas apmēru. Pērn vīriešiem piešķirtais vecuma pensijas apmērs bija vidēji 323,67 eiro, bet sievietēm – 282,49 eiro. Atšķirība noved pie tā, ka ievērojami lielāks skaits pensijas vecuma sieviešu pakļautas nabadzības riskam.
Taču iemesli zemākam pensijas apmēram meklējami atalgojuma atšķirībā starp nodarbinātajiem vīriešiem un sievietēm. Piemēram, pagājušā gada pirmajā ceturksnī vidēja darba samaksa vīriešiem Latvijā bija 907 eiro, savukārt sievietēm – tikai 762 eiro.
Kā akcentēja komisijas priekšsēdētāja I.Laizāne, nepieciešama aktīvāka visas sabiedrības iesaiste, lai veicinātu līdztiesību un izvairītos no stereotipiem, kas nereti ietekmē gan izglītības izvēli, gan atalgojumu.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157677762655973
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests