“Priekšlikumi Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozīšanai ir jābalsta reālajā situācijā, proti, ņemot vērā tendences viltus ziņu izplatīšanā un iejaukšanos valstu demokrātiskajos procesos. Piemēram, dalībvalstīm ir jāpiešķir tiesības nekavējoties ierobežot tādu audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju darbu, kuru saturā konstatēta naida runa, draudi nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Turklāt arī gadījumos, kad par pārkāpumiem ziņo cita dalībvalsts,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Kā piemēru L.Čigāne min 2012.gada referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, kura laikā skaidri bija saskatāmi draudi nacionālajai drošībai. Proti, trešās valsts kanāli, kas reģistrēti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, pārraidīja politisko reklāmu Latvijā ar mērķi ietekmēt referenduma iznākumu. Tas ir iemesls, kāpēc Latvija jau savas prezidentūras ES Padomē laikā rosināja Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā iekļaut steidzamības procedūru, kas dalībvalstīm ļautu nekavējoties ierobežot šādu programmu darbu, skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Eiropas lietu komisija trešdien, 22.februārī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju jautājumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozīšanu. Deputātus par Latvijas nostāju informēja kultūras ministre Dace Melbārde.
Latvija pastāvīgi uzstāj, ka, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, kad trešo valstu programmas tiek reģistrētas citā dalībvalstī, bet translētas vai retranslētas, piemēram, Latvijā, apejot mūsu valsts regulējumu, turpmāk ir jāstiprina informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, mediju regulatoriem un Eiropas Komisiju.
Tāpat Latvija atbalsta publiski pieejama saraksta veidošanu, uzskaitot audiovizuālo mediju pakalpojumus un jurisdikcijas. Vienlaikus mūsu valsts rosina sarakstu papildināt ar mērķauditorijas aprakstu un valstīm, kurā tā atrodas. Tas ļautu dalībvalstij, kas saņem lūgumu konkrētai raidorganizācijai piešķirt translācijas vai retranslācijas atļauju, konsultēties ar valsti, kurā atrodas definētā mērķauditorija.
Latvija iestājas arī par mediju īpašnieku un patiesā labuma guvēju caurskatāmību, uzsverot, ka ES pilsoņiem ir tiesības to zināt.
Ņemot vērā, ka medijos aizvien vairāk parādās dezinformācija un nepatiesas ziņas, Latvija uzskata, ka direktīvā jāiekļauj prasība ziņas un aktuālos notikumu raidījumus pasniegt ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti.
Komisijas priekšsēdētāja sēdē aktualizēja jautājumu par situāciju, ka daudzi trešo valstu televīzijas kanāli, kas raida Eiropas valstīs, tostarp Baltijā, ir reģistrēti Lielbritānijā, kas plāno izstāties no ES. Kultūras ministrijas pārstāvji informēja, ka Lielbritānijā ir reģistrētas 46 programmas, kas raida tieši Latvijā, un norādīja, ka šis jautājums tiks iekļauts Brexit sarunās.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas mērķis ir koordinēt atsevišķus ES dalībvalstu tiesiskajā regulējumā paredzētus noteikumus attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Direktīva ir solis uz vienotu Eiropas tirgu audiovizuālo mediju pakalpojumiem, saskaņojot valstu noteikumus šajā jomā un atvieglojot audiovizuālo pakalpojumu sniegšanu ES uz izcelsmes valsts pamata. Direktīva pieņemta 2010.gadā, un kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu vide ir būtiski mainījusies, tostarp izaicinājumus radījusi ģeopolitiskā situācija. Tas ir iemesls, kādēļ sākta direktīvas pārskatīšana.
Saeimas Preses dienests