Atzīmējot 1991.gada barikāžu 26.gadadienu, Saeimā šodien atklāta grāmatas “Janvāra hronika” papildinātā izdevuma elektroniskā versija. Grāmatā apkopotas Latvijas toreizējā likumdevēja - Augstākās padomes (AP) - preses relīzes, ko barikāžu laikā izplatīja ārvalstu medijiem, kā arī publicēti dažādi tālaika dokumenti.
Ņemot vērā lielo interesi par pērn ierobežotā tirāžā izdoto grāmatu, izdevums tagad ikvienam interesentam pieejams Saeimas interneta vietnē.
Grāmata papildināta ar vairākiem jauniem dokumentiem, kas ilustrē saspringto situāciju Latvijā deviņdesmito gadu sākumā. Papildinātajā versijā iekļautas Rietumvalstu vadītāju un diplomātu atbildes vēstules AP par 1990.gada 4.maijā pieņemto Neatkarības deklarāciju. Tāpat izdevums satur sarunu protokolus ar ASV, Zviedrijas un Ziemeļu padomes delegācijām, kas Latvijas parlamentu apmeklēja 1991.gada barikāžu laikā.
Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece uzsver, ka tieši AP un tās Preses centrs 1991.gada trauksmainajās janvāra dienās bija uzticamākais informācijas avots, kurš parlamenta vārdā informēja pasaules valstu valdības un ārvalstu žurnālistus. “Esmu gandarīta, ka šie unikālie vēsturiskie vēstījumi kļūs pieejami plašākam lasītāju lokam. Notikumiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā līdzi sekoja miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo tie iezīmēja padomju impērijas sabrukuma sākumu un vienlaikus trīs mazu, bet drosmīgu nāciju cīņu par savas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Lasiet šos preses paziņojumus un dokumentus un esiet lepni!”
“Tieši janvāra notikumi un informācija par šiem notikumiem mainīja Rietumvalstu nostāju. Pirms tam ārvalstu reakcija uz 1990.gada 4.maijā Latvijā pieņemto Neatkarības deklarāciju nebija viennozīmīga – līdz pat šaubām, vai mūsu neatkarības laiks ir pienācis. No Baltijas valstīm tika gaidīts, ka tām par savu neatkarību labāk mierīgi vienoties ar Padomju Savienību. Bet attiecības bija ļoti saspringtas, un Latvijā pastāvēja reāli padomju armijas iejaukšanās draudi, kas jau bija izpaudušies Lietuvā. Janvāris mainīja izpratni par notikumiem Baltijā,” pauž izdevuma sastādītājs Aleksandrs Mirlins, toreizējais AP Preses centra vadītājs.
Traģiskajās janvāra dienās AP Preses centrs kļuva par krīzes centru, no kura ziņas par apšaudēs nogalinātajiem un ievainotajiem nekavējoties nonāca Rietumvalstu medijos.
Izdevums ir laikmeta liecība, kas vēsta par Latvijas varas iestāžu saspringtajām attiecībām ar PSRS armijas Baltijas kara apgabala virspavēlniecību, par cīņu ar ekonomiskajām problēmām, sarunām ar Rietumvalstu līderiem, kā arī aktuālās situācijas apspriešanu ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un Krievijas AP priekšsēdētāju Borisu Jeļcinu.
Grāmatā ietvertas ar rakstāmmašīnu drukātas un atsevišķas ar roku rakstītas preses relīzes angļu valodā, saglabājot oriģinālo rakstību, labojumus un svītrojumus. Katrai no tām pievienots tulkojums latviešu valodā. Kopumā izdevums aptver tikai daļu no AP angliski izplatītās informācijas medijiem – vairāk nekā 120 Preses centra sagatavotas preses relīzes, kuras caur tā laika politiskā epicentra prizmu veido dokumentālu stāstījumu par mūsu ceļu uz brīvību.
Grāmatas “Janvāra hronika” papildinātā izdevuma elektroniskā versija
Saeimas Preses dienests