Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 20.jūnijā, trešajam lasījumam Saeimā lēma virzīt grozījumus, ar kuriem plānots noteikt, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 20.jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tie nosaka speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.

“Krievijas izvērstajam karam pret Ukrainu ir būtiska ietekme globāli. Tas negatīvi ietekmē pārtikas pieejamību pat visattālākajos reģionos. Ir būtiski palielinājušās enerģijas izmaksas, un Krievijas dēļ pasaulē aizvien vairāk cilvēku cieš no bada un nabadzības un tam ir būtiska negatīva ietekme uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu,” spriežot par Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekām Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzrunāja asamblejas Politisko lietu un demokrātijas attīstības komiteju, kas vienprātīgi lēma atbilstoši papildināt ziņojumu. Sesija tika atklāta pirmdien, 19.jūnijā, Francijas pilsētā Strasbūrā.

“Darbaspēka nodokļu slogs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, izaicinājumi enerģētikā, kā arī investīciju piesaistes mehānismu modeļa maiņa ir primāri risināmie jautājumi investīciju veicināšanai,” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns, pirmdien, 19.jūnijā, apakškomisijas sēdē spriežot par ārvalstu investīciju piesaisti un konkurētspēju Baltijas reģionā.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns piektdien, 16.jūnijā, parlamentā tikās ar Ungārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferencu Gāboru Bāņai (Ferenc Gabor Banyai) un pateicās par viņa ieguldījumu divpusējo attiecību stiprināšanā. F.G.Bāņai parlamentā bija ieradies atvadu vizītē.

“Pirms simts gadiem mūsu valsts dibinātāji izvēlējās iet parlamentārās demokrātijas ceļu. Tas nav viegls un vienkāršs ceļš un pieprasa spēju sadzirdēt un saskaņot dažādas idejas, dažādu cilvēku pārliecības un viedokļus. Lai likumdošanas process parlamentārā republikā varētu darboties raiti un konstruktīvi, tam ir nepieciešams efektīvs demokrātijas instruments. Par šādu instrumentu ir kļuvis Saeimas kārtības rullis,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, ceturtdien, 15.jūnijā, parlamentā atklājot pasākumu par godu Saeimas kārtības ruļļa simtgadei.