“Latvijas Centrālās padomes idejas par valstiskumu, parlamentārismu, tās iedvesmotā pretošanās okupantiem un cīņa par neatkarības atjaunošanu ir viens no stiprākajiem ķieģeļiem, kas iemūrēts mūsu valsts pamatos.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 17.martā, atklājot Latvijas Centrālajai padomei veltītu piemiņas plāksni Torņakalnā.

Otrdien, 21.martā, uz sēdi sanāks Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai.  Sēdē skatīs vairākus Satversmes pantus par prezidenta krimināltiesisko imunitāti un ievēlēšanas kārtību.

Saeimā piektdien, 17.martā, notiks konference "Latvijas Centrālā padome Nacionālās pretošanās kustības kontekstā". Tas būs viens no pasākumiem, kas veltīti 73.gadadienai kopš Latvijas Centrālā padomes memoranda pieņemšanai. 

Saeima piektdien, 17.martā, ar svinīgiem pasākumiem atzīmēs Latvijas Centrālās padomes memoranda 73.gadadienu. Tas ir dokuments, ko 1944.gada 17.martā pieņēma nacionālās pretošanās kustības politiskais centrs, aicinot atjaunot Latvijas faktisko valstiskumu.

Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ceturtdien, 16.martā, uzrunājot klātesošos kritušo karavīru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmes tiesas likumā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības, kādā izbeidzas Satversmes tiesas (ST) tiesneša pilnvaras, gadījumā, kad ST pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) un aptur tiesvedību. 

Saeima kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ceturtdien, 16.martā, nolēma nodot izvērtēšanai Finanšu ministrijai. 

Līdz 22.martam interesenti aicināti pieteikties dalībai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotajā diskusijā „Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”. Diskusija notiks 28.martā, un tajā deputāti, žurnālisti un nozares eksperti spriedīs par sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļiem. 

Saeima ceturtdien, 16.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu Papildu protokolu, ar kuru paredzēts kriminalizēt vairākus jaunus noziegumu veidus, kas saistīti ar terorismu un kas līdz šim ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī neparedzēja kriminālatbildību.